Edgars Letinskis par finansējumu un jauniem biznesiem

Pagājušo 5dien apmeklēju biznesa inkubatoru (BI) – Rampen, kas atrodas Hässleholm, tikos ar CEO Hakan Isaksson, mājaslapa www.rampen.nu . Šis ir viens no Skane reģiona BI, kurš kopā atrodas 3 apdzīvotās vietās un cik sapratu, Hässleholm ir lielākā no tām. Dibināts 2006.gadā un to finansē no līdzīga avota, kā visi LV BI (Eiropas Reģionālās attīstības fonda) + vietējā banka, Skane reģions, 6 pašvaldības, Hogskolan Kristianstad (augstkola), nekustamo īpašumu kompānija.

Darbojas līdzīgi, kā citi Swe BI, inkubē max 2 gadus, ar līdzīgu pakalpojumu klāstu:

- hands-on guidelines, coaching and powerful network,

- assistance with business development, patent applications, prototyping, calculations/prognosis, etc.,

- advanced evaluatio tools developed by SRI (Swe organizācijas, kas palīdz ar inkubācijas metodiku) in Silicon Valley,

- ofice space in the incubator. Continue reading ‘Biznesa inkubators – Rampen, Hässleholm’ »

Vakar Malmo tikos ar MINC CEO Bodil Rosvall. MINC ir dibināts 2002.gadā un tas pieder pašvaldībai, to finansē gan pašvaldība, gan valsts un citi avoti. MINC atrodas ļoti tuvu Malmo cetrālajai dzelzceļa stacijai un tas šajā gadījumā ir liels pluss, jo te ir laba dzelzceļa satiksmes, kas padara MINC ne tikai par Malmo biznesa inkubatoru, bet arī par tuvējās apkārtnes (Lund, Copenhagen, uc.) BI.

MINC fokusējas uz IT, Digital media un Design biznesiem. Gadā saņem ap 250 pieteikumus, no tiem apmēram 17 tiek pirmsinkubācijā uz 3 mēnešiem no kuriem gandrīz visi tiek tālāk inkubēties vēl uz 24 mēnešiem. Pirmajos 3 mēnešos tiek vērtēta uzņēmēju spēja augt un sasniegt to, par ko viņi runā un pie pārliecinoša progresa turpinās inkubācijas pakalpojumu sniegšana. Šobrīd MINC ir 25 uzņēmumi, kas saņem inkubācijas pakalpojumus. Bez inkubācijas pakalpojumiem MINC izīrē arī telpas uzņēmumiem, kas vēlas būt tuvu MINC „dzīvajai” videi, kā arī organizē dažādus networking pasākumus (1x nedēļā brokastis, Connect pasākumi, u.c.). MINC mājā atrodas restorāns/ēdnīca uz kuru nāk tuvējās apkārtnes ļaudis (no universitātes, kura atrodas pāri ielai, un no tuvējām biroja ēkām).

MINC inkubācijas process mazliet atšķiras no citos BI redzētā. MINC ir 5 biznesa treneri/coachi, bet viņi ar uzņēmumiem tiekas krietni mazāk kā piemēram IDEON, minimums ir noteikts 1x mēnesī (manuprāt tas ir reti). Bet tas ir speciāli tā nostādīts, lai liktu saprast uzņēmumiem, ka viņu biznesa attīstība ir pašu uzņēmumu atbildība. Tieši tāpēc MINC nevēlas būt līdzīpašnieks inkubējamajos uzņēmumos, lai tiem nerastos kļūdains priekšstats par to, kurš ir atbildīgs par biznesa attīstību.

Continue reading ‘MINC, Malmo’ »

Apkopojums par LUIS pēc šodienas tikšanās ar vienu no LUIS business advisers – Thomas Rundqvist.

Lai izstāstītu, kas ir LUIS, jāpaskaidro, kam Zviedrijā pieder jaunie izgudrojumi. Atšķirībā no Norvēģijas un vēl daudz citām pasaules valstīm (teorētiski arī no LV), kur izgudrojumi pieder organizācijai (universitātei, u.c.), kurā strādājot, zinātnieks ir šo izgudrojumu veicis, Zviedrijā visi izgudrojumi(patenti) pieder zinātniekiem. Manuprāt Zviedrijas modelim ir vairāk mīnusi nekā plusi, ko apliecināja arī Thomas. Galvenais mīnuss ir tas, ka zinātniekiem pārsvarā interesē veikt pētījumus un kaut ko atklāt/izgudrot, bet viņus nevaldzina iespēja šos izgudrojumus komercializēt un pārvērst biznesā un diemžēl viņi ļoti bieži sēž uz saviem patentiem un nelabprāt ļauj citiem mēģināt tos pārvērst biznesā.

Tajās valstīs, kur izgudrojumi pieder organizācijām, šajās organizācijās parasti ir TTC (Technology transfer center), jeb Latviski – TPP (Tehnoloģiju pārneses punkts), kurā krājas visi organizācijā veiktie izgudrojumi/patenti un TTC strādā pie tā, lai perspektīvāko daļu no tiem komercializētu. Tā kā Zviedrijā izgudrojumu īpašumtiesības nepieder organizācijām, tad TTC te nav ko darīt. Bet ir skaidrs, ka paši zinātnieki ļoti reti savus patentus pārvērtīs biznesā, līdz ar to aizvien saglabājas vajadzība viņiem palīdzēt šajā procesā, ar ko tad arī nodarbojas LUIS. LUIS misija ir ļoti līdzīga TTC, tikai tas, ka te ir lielāka loma darba ar izgudrotājiem, lai viņus virzītu uz izgudrojumu komercializēšanu. Continue reading ‘LUIS (Lund University Innovation system)’ »

Šis ir apkopojums no šodienas tikšanās ar „Cleantech Inn Sweden” projekta vadītāju Johanu. Tehnopol ir viena no daudzajām SWE inovāciju sistēmas organizācijām, kuru finansē pašvaldība un vēl citi avoti. Tehnopol nav nekāda sakara ar vienu no pazīstamākajiem FIN biznesa inkubatoriem Tehnopolis.

Tehnopol kopā ir 12 business coaches (BC) kuriem visiem ir personīga pieredze biznesā, kuri visi ir piedalījušies vairāku biznesu izveidē. Kopā viņu pieredze nosedz tādas jomas, kā IT, Life science, Traditional industries („parastā” ražošana), Cleantech.

Tehnopol nav biznesa inkubators (BI) un nepiedāvā klasiskos BI pakalpojumus, bet pie nepieciešamības palīdz tikt kādā no inkubatoriem, lai saņemtu tajos pieejamos pakalpojumus un finansējumu, kā arī palīdz „Fail fast and cheap”, kas ir milžigs ieguvums, ja to salīdzina ar „Fail slow and expensive”. Viņi darbojas pēc „Open door” principa, kas nozīmē, ka ir gatavi konsultēt jebkuru uzņēmumu, neatkarīgi, vai viņš ir jau kādu laiku darbojies, vai ir jauns, vai jau ir kādā BI, vai nemaz netaisās tur būt, tikvien kā uzņēmējdarbības nozarei ir jāatbilst viņu lauciņam. Continue reading ‘Apkopojums par Cleantech Inn Sweden (Tehnopol), Lund’ »

Kādu laiku nebija izdevies man neko uzrakstīt, bet nu, pēc pirmajām nedēļām biznesa inkubētāja amatā ir radušās dažas atziņas, ko gribās padot tālāk. Ak jā, nu jau kādu brīdi esmu JIC biznesa inkubatora projektu vadītājs un manā pārziņā ir pieci nelieli inkubatori Zemgales pierobežā – Aucē, Aknīstē, Elejā, Gailīšos un Neretā. Inkubācijas pakalpojumus mēs varam sniegt visā Zemgales reģionā, tā kā, ja jūs strādājat pie jauna vai esoša biznesa izveides, tad sazinieties ar mani, jo iespējams, mēs jums varam palīdzēt.

Šobrīd aktīvi nodarbojamies ar inkubējamo uzņēmumu meklēšanu un piesaisti. Lai arī liekas, ka pēc atbalsta (zināšanām un finansējuma), ko piedāvā biznesa inkubatori, vajadzētu stāvēt garai rindai, tomēr dabā šīs rindas nav un inkubējamie uzņēmumi ir gandrīz vai ar uguni jāmeklē. Pagaidām gan neesmu pilnībā sapratis, kāpēc situācija ir tieši tāda, bet daļa no iemesliem varētu būt: Continue reading ‘Svaigākā pieredze biznesa inkubatoros’ »

Te nu būs kopsavilkums par maniem pieredzes gūšanas braucieniem uz Īslandes un Norvēģijas biznesa inkubatoriem, kuros tiku, pateicoties Ziemeļu Ministru padomes Business mobility grantu programmai. Lūdzu atvainojiet, ka bija tik ilgi jāgaida, bet kā jau zināms, kas ilgi nāk, tas labi nāk.

Kopumā man 5 nedēļu laikā izdevās pabūt visos piecos Īslandes biznesa inkubatoros un 4 nedēļu laikā 3 Norvēģijas inkubatoros, kā arī iepazinos ar meiteni, kas strādā pie The Hub atvēršanas Bergenā, plus vēl satikos ar vairākiem riska kapitālistiem un citām organizācijās, kuru mērķis ir palīdzēt rasties un augt jauniem uzņēmumiem. Šoreiz gan rakstīšu tikai par biznesa inkubatoriem. Continue reading ‘Īslandes un Norvēģijas mobility braucienu kopsavilkums’ »

Uz Agra jautājumu par to, kā man iet Norvēģijā, atbildēju tik gari, ka sagribējās iepostēt arī te.

Kā jau Jūs varbūt zināt, tad esmu šobrīd Norvēģijā pateicoties Ziemeļu Ministru padomes grantam un ciemojos Bergenas biznesa inkubatorā.

Kopumā man iet labi, pat ļoti labi

Te ir krietni savādāk nekā Islandē.

Islandē ir viena liela ģimene un man arī paveicās ar inkubatora cilvēkiem, jo viņi samērā ātri sarunāja man visādas tikšanās.
Norvēģijā ir drusku oficiālāk, kultūra ir apmēram tāda, ka nevar vienkārši iet pie inkubējamajiem uzņēmumiem un sarunāt tikšanos, pirms to darīt vajag izsūtīt e-pastu ar paskaidrojumu. Apmēram tāda kultūra. Continue reading ‘Kā man iet Norvēģijā’ »

Pēdējā laikā esmu ļoti aizņemts, tapēc biju palaidīs garām visas izmaiņas maksātnespējas likumā, kas attiecas uz privātpersonas maksātnespēju.

Tātad, no 2009. gada 1.jūlija ir stājušās spēka izmaiņas maksātnespējas likumā, kuras uz priātpersonas maksātnespējas procesu attiecas sekojošo, turpmāk:

- maksātnespējas ierosināšana būs nevis 5, bet 3 minimālās mēnešalgas (šobrīd 540 Ls),

- ikmēneša atlīdzība maksātnespējas administrātoram būs nevis 3, bet 1 minimālā mēnešalga (šobrīd – 180 Ls),

- maksātnespējas process varēs ilgt nevis 7, bet 5 gadus,

- lai iesniegtu privātpersonas maksātnespējas procesa pieteikumu ir jābūt nenokārtotām parādsaistībām 5000,- Ls, vai 10000,- Ls parādsaistībām, kuru izpildes termiņš iestāsies 1 gada laikā un kuras parādnieks nespēs laikā atmaksāt.

Šis jau sāk izskatīties atbilstoši šodienas realitātei un arī saīsinātais termiņš kļūst reālāks. Paredzams, ka tuvākajā laikā privātpersonu maksātnespējas procesu skaits krietni pieaugs.

Joprojām paliek neatrisināts jautājums par mājsaimniecības maksātnespēju, kuras ietvaros būtu iespēja ierosināt vienu maksātnespējas procesu ģimenei. Šobrīd sanāk ka katram ģimenes loceklim (vīram un sievai) ir jārosina savs maksātnespējas process.

Jau sen taisos uzrakstīt, ko darīt ja nevar maksāt kredītu maksājumus, bet kaut kā neatrodas laiks.

Šodien uzskrēju uz kārtējās bankas dziesmiņas par to, ka nāciet, sarunāsim. Diemžēl dabā tas gluži tā nenotiek. 90% gadījumu notiek tikai parunāšana un neizdevīgu nosacījumu piedāvāšana, kuriem cilvēki bieži vien piekrīt tikai tapēc, ka baidās iekļūt “melnajos sarakstos”.

Protams, ja rodas grūtības, vai ir skaidrs ka viņas būs, tad vajag iet uz banku un jāmēģina kautko sarunāt, izdomāt, vienoties.
BET nevajag piekrist jebkuram piedāvājumam, ko piedāvā bankas, un nevajaga baidīties no “kredītu komitejas slēdziena”, kas bieži tiek pieminēti kā akmenī kalti, tos vienmēr var mainīt.

Mans ieteikums:

• jāiet uz banku runāt,
• uztvert grūtības mierīgi, nepsihot,
• maksāt cik var (kaut vai 10 Ls),
• neaizņemties naudu priekš kredītu maksājumiem (ne no citām kredītiestādēm, ne radiem, ne draugiem) (izņēmumi ir ļoti reti gadījumi),
• aktīvi strādāt pie maksātspējas atjaunošanas (meklējiet darbu, piestrādājiet, uzsāciet biznesu, pārdodiet kautko no jums piederošā),
• ja var pārdot kredītā ņemto īpašumu par summu, kas ļauj nosegt kredītu, vai lielāko daļu no tā, tad ļoti apsveriet pārdošanas iespēju, pat ja negribās šķirties no īpašuma,
• nevelciet garumā, rīkojieties aktīvi un dinamiski,
• ja bankas darbinieks atrunājas, ka viņš nevar pieņemt lēmumu, to pieņem kāds cits, tad prasiet tikšanos ar cilvēku, kurš pieņem lēmumu.

Te nav uzskaitīti visi iespējamie veidi, kā rīkoties un ko darīt, jo katrā situācijā, protams, ir jāskatās un jādomā sava taktika.

Sen neesmu rakstījis. Dikti daudz laika prasa kaut ko uzrakstīt, tāpēc arī nesanāk tik bieži kā gribētos. Šoreiz nedaudz par biznesa inkubatoriem.

Esmu jau agrāk pieminējis un arī aprakstījis, kas ir biznesa inkubatori, kā arī sadaļā Finansējuma avoti esmu uzskaitījis visus, ko LV esmu atradis.

Man ir ļoti paveicies, jo esmu dabūjis grantu no Ziemeļu ministru padomes un tāpēc jau šonedēļ došos uz 5 nedēļām uz Islandi un septembrī vēl uz 4 nedēļām uz Norvēģiju, lai tur iepazītu šo valstu biznesa inkubatoru darbību un uzkrātu pieredzi/zināšanas, kā arī dibinātu kontaktus, kas varētu noderēt Latvijas inkubatoriem un jaunajiem uzņēmumiem.

Šī nedēļa man būs intensīvi pavadīta, visu nedēļu tiekoties ar dažādiem LV biznesa inkubatoru vadītājiem, lai vairāk iepazītu LV biznesa inkubatoru darbību un tos jautājumus, kas mūsu inkubatoriem ir aktuāli.

Pirmdien un ceturtdien biju Jelgavas biznesa inkubatorā, otrdien biju Rēzeknes biznesa inkubatorā, trešdien apmeklēju Ventspils biznesa inkubatoru un šodien tikos ar Rīgā esošā RTU biznesa inkubatora vadītāju. Continue reading ‘Biznesa inkubatori manā dzīvē’ »