Edgars Letinskis par finansējumu un jauniem biznesiem

Sakarā ar vienu darījumu, kas bija Madonas rajonā, es šīs nedēļas otrdienu un trešdienu pavadīju Madonas apkārtnē. Biju laukos pie mammas, saēdos upenes, meža zemenes un avenes, pie viena salaboju mašīnu, nedaudz paslaistījos, iepazinos ar Trešā tēva dēla brīnumu – bezmaksas bezvadu internetu bibliotēkā un tam visam pa vidu kārtoju darījumu.

Darījums bija vienkāršs, bija jāpārdod viens zemes gabals. Es pārstāvēju pārdevēju, man bija visas pilnvaras, lai to varētu droši darīt. Pircējs bija pavisam sakarīgs, ar pieredzi šādos darījumos, līdz ar to mums abiem viss bija skaidrs, nekādi brīnumi savā starpā nebija jārisina. Viņš bija ieinteresēts un arī es biju ieinteresēts, lai darījums notiktu.

Es jau otrdien ierados Madonā, lai satiktos ar pircēju un pārrunātu darījuma detaļas. Zinādams, ka Zemesgrāmatai būs vajadzīga izziņa par to, ka īpašumam nav nodokļu parāda, piezvanīju uz attiecīgo pašvaldību (negribu teikt kuro, jo man tur būs vēl jāstrādā) un pajautāju, vai varu dabūt šādu izziņu, uz ko man atbildēja, ka tas cilvēks, kurš rakstot šīs izziņas, esot atvaļinājumā un nākot vienu reizi nedēļā – trešdienā (man par laimi). Ok! Zvanu trešdien no rīta, plkst 9:20, telefonu paceļ tā pati sieviete, kura vakar un saka, ka tās īstās vēl nav. Prasu, varbūt tomēr viņa pati var man līdzēt, jo man to izziņu VAJAG un pie tam šodien līdz 11:30. Kā par brīnumu, viņa saka, ka paskatīsies. Tad seko „labākais” :”Bet priekšnieks ir atvaļinājumā un nevarēs parakstīt. Bet ir vēl viens kungs, kurš var parakstīt, bet nav zināms, kad viņš būs.”

Es jau sāku uztraukties un pamazām dusmoties arī, jo es uzskatu, ka, ja nodokļu maksātājs ir samaksājis nodokļus (šajā gadījumā nodoklis bija samaksāts par pusgadu un nākamais maksājums būtu jāveic augustā), tad viņam nav jādejo „tūdaliņ tāgadiņ”, lai dabūtu izziņu par to, ka viņš ir samaksājis nodokli.

Sakontaktējos ar sev labi pazīstamu „kadru”, kurš sazvana to otro paraksta tiesīgo personu, kurš savukārt saka, ka šodien ir Rīgā un būs atpakaļ tikai vakarā, bet VAKAR gan esot bijis uz vietas.

Es domāju, kā lai es tai dāmai no pagasta nesabrēcu virsū. Jo es jau tieši VAKAR biju tajā pagastā, viņa uzreiz būtu varējusi izdrukāt un iedot parakstīt to izziņu, bet redz, viņai tas bija par grūtu. Savukārt man tas maksā degvielu un laiku, lai braukātu viņas „tūdaliņ tāgadiņ”.

Tad mans labais kontakts izraka vēl vienu personu, kura varētu parakstīt to izziņu un, pie tam, varētu to izdarīt pusstundas laikā.

Es priecīgs lecu mašīnā un dodos ceļā, jo man līdz attiecīgajam pagastam jābrauc stunda no naktsmītnes, un tad vēl jāpaspēj uz Madonu, jo tur man arī vēl līdz 12:00 jādabū divi dokumenti. Tad, kad es ierodos pēc savas izziņas, tad izrādās, ka viņi šādu izziņu izsniedz tikai tad, ja nodoklis ir samaksāts vismaz 2 mēnešus uz priekšu!!!

BĻĀVIENS! KAS TĀ PAR LOĢIKU!?!? Tas, ka man jāsamaksā vēl 12,45 Ls, mani ļoti nesāpināja, bet fakts, ka nodoklis ir jāmaksā avansā tāpēc, lai saņemtu izziņu, ka man šobrīd nav nodokļu parāds… ……STULBUMS! ……….

Es sakodu zobus, pateicu: ”Liels Paldies!”, cilpoju uz banku, maksāju nodokli avansā, cilpoju atpakaļ, paņēmu izziņu un braucu kārtot darījumu.

Ar šādu te ierēdņu attieksmi saskaros regulāri, bet vienalga nespēju pie viņas pierast.

JOHAIDI! Viņa iztērēja pusi manas dienas, tā vietā, lai pati uz 3 minūtēm iedziļinātos jautājumā, uzspiestu 5 klikšķus, izdrukātu vienu lapu un ļautu ekonomiski aktīvajiem indivīdiem skriet tālāk, pelnīt un maksāt nodokļus, lai viņa saņemtu algu.