Edgars Letinskis par finansējumu un jauniem biznesiem

Jau kādu laiku sekoju līdzi Rīgas pilsētas zemesgrāmatas statistikai, kura ir atrodama kopā ar visu citu zemesgrāmatu statistiku. Pēdējā laikā mani interesē tieši reģistrēto pirkuma darījumu skaits, jo domāju, ka tas kaut cik atspoguļo nekustamā īpašuma tirgus tendences.

Tad nu, lūk, te ir grafiks ar pirkuma darījumu statistiku kopš 2000. gada. Vēsturiski ,pirms sāka pilnīgi funkcionēt zemesgrāmatas, pirkumu darījumi tika reģistrēti Valsts zemes dienestā (VZD). Tāpēc šī statistika nav pilnīga, jo paralēli zemesgrāmatā reģistrētajiem darījumiem, vēl ir tādi, kas tiek reģistrēti VZD. Pie tam ar katru gadu paliek arvien mazāks VZD reģistrēto darījumu skaits, jo mērķis ir visus īpašumus reģistrēt zemesgrāmatā.

Man liekas, ka 2000.gada un 2001.gada datos ir diezgan liels robs tieši sakarā ar iepriekš minēto kārtību. Atceros, ka pērkot manu pirmo dzīvokli 2001.gadā, manas īpašuma tiesības arī tika reģistrētas VZD un es saņēmu tā saucamo „balto lapu”.

Bet atgriežoties pie statistikas, zemāk redzamajā grafikā ir atspoguļots Rīgas pilsētas zemesgrāmatā reģistrēto pirkuma līgumu skaits pa gadiem. Mani visvairāk interesēja tieši 2007. (ar melno trekno līniju) un 2008.gada (ar sarkano trekno līniju) dati.

Faktiski var redzēt, ka pirkuma darījumu apjoms ir sācis samazināties no 2007.gada februāra (janvārī – 2263 darījumi). Iznāk, ka nekustāmo īpašumu tirgus ir sācis atdzist vēl pirms mūsu valdības pieņemtajiem kreditēšanas ierobežojumiem, kuri šo tirgu ir tikai piebeiguši. Varam redzēt, ka līdz pat 2007.gada septembrim darījumu skaits ir konsekventi braucis lejā un tad ir apstājies, un aptuveni 950 darījumu/mēnesī līmenī turas jau gandrīz gadu. Tas ka 2008.gada jūnijā ir tik mazs darījumu skaits – 649, ir vairāk saistīts ar to, ka Rīgas pilsētas un rajona zemesgrāmatas mainīja savu atrašanās vietu un sakarā ar to 2 nedēļas vispār nepieņēma dokumentus.

Ņemot vērā to, ka šobrīd lielākā daļa pirkuma darījumu tiek reģistrēta zemesgrāmatā, nevis VZD, tad izskatās, ka pēdējā gada darījumu apjoms ir zemāks pat par 2001.gada apjomu.

Es nezinu, kāds ir vidējais statistiskais pēdējā gada pirkuma darījums. Vai tas ir noticis tāpēc , ka darījuma cena ir bijusi ļoti zema, vai vienkārši tāpēc, ka ir cilvēki, kas vienkārši izlemj dzīvot tālāk un tāpēc iegādājas īpašumus atbilstoši savām vajadzībām.

Kopumā man liekas, ka pēdējā gada darījumu apjoma tendence parāda, ka zemāk vairs nav kur krist, ka ir kaut kāds pircēju loks, kuri ir aktīvi arī tad, kad pārējā masa ir ieņēmusi nogaidīšanas pozīciju. Vēl man liekas, ka šis stabilais darījumu skaits varētu būt signāls tam, ka tirgus varētu drīzumā arī kļūt aktīvāks, vai vismaz nekļūt neaktīvāks.

Ja vēl dziļāk paņem, tad var saprast, kāpēc šobrīd LV nekustamā īpašuma tirgū valda tik liels apjukums. Tas ir tāpēc, ka mēs savas apzinīgās dzīves laikā nekad neesam piedzīvojuši tirgus cikliskās dabas lejupejas posmu. Atjaunotās LV vēsturē nav bijis laiks, kad nekustamā īpašuma tirgus svārstītos. Kā nekā , līdz 2000.gadam nekustamā īpašuma tirgus LV īsti vispār nebija, un savukārt pēc 2000.gada mēs piedzīvojām vienu vienīgu augšupeju.