Pagājušajā nedēļā viena kliente man pajautāja; „Klau! Bet vai šobrīd hipotekārais kredīts vispār ir pieejams?” Sakarā ar to, ka viņa nebūt nebija pirmā, kas man uzdeva šādu jautājumu, nolēmu par to uzrakstīt.
Es redzu, ka visu veidu kredīti ir pieejami. Protams, ir izmaiņas salīdzinot ar to, kas notika pirms pusotra gada, bet nav tā, ka šodien kredītiestādes nedotu kredītus.
Vislielāko lomu viedoklī, ka kredīti nav pieejami, ir nospēlējuši mediji, kur nereti, runājot par nekustamo īpašumu tirgus atsevišķām situācijām, mēdz runāt par to kā par visu veselu, un tieši tāpat runājot par kreditēšanas iespējām kādam konkrētam biznesam, nereti šīs iespējas vai problēmas piedēvē visām kreditēšanas jomām.
Runājot par privātpersonām, brīžiem tiek putrota esošā situācija, kurā ir jānodala divu veidu kredītņēmēji:
1) tie, kuri jau ir paņēmuši kredītus, kas ir viņu kredītspējas līmenī, vai pat lielāki;
2) tie kam kredītu nav, vai arī tie ir mazi.
Runājot par pirmajiem, ir skaidrs, ka, ja cilvēks jau ir izsmēlis savu kredītspēju, tad gandrīz neviens kreditors neriskēs viņam aizdot vēl, bet savukārt otrajai kredītņēmēju grupai visas durvis ir vaļā.
Fakts ir tas, ka visas kredītiestādes ir palikušas skrupulozākas un piekasīgākas, gan novērtējot kredītņēmēju, gan arī ķīlu. Tā piemēram, ja 2007.gada sākumā Rīgā gandrīz visiem īpašumiem varēja dabūt kredītu 85% apmērā no ķīlas vērtības un pat vairāk, tad šobrīd jau standartā runa ir par 75%, bet vairāk var dabūt tikai remontēti īpašumi un/vai īpašumi pirmskara mūra mājās. Tāpat ar kredītņēmējiem – ja agrāk bankām pietika ar to, ka cilvēks apgalvo, ka viņš saņem neoficiāli tik un tik Ls, tad šobrīd jau ir jāspēj pierādīt, ka tas tiešām tā ir.
Runājot par kredītņēmējiem, jāatzīmē, ka galvenais, lai viņiem ir ienākumi (vienalga – legāli vai nelegāli); ja nav uzreiz pierādāmi, tad mēs varam palīdzēt izdomāt, kā viņus pierādīt, un pēc 3-4 mēnešiem jau varēs normāli startēt kredītiestādēs.
Savukārt par biznesiem – visiem biznesiem, kas ir saistīti ar nekustamajiem īpašumiem, ir daudz grūtāk dabūt kredītu, nekā agrāk. Tikai tad, ja tev ir ļoti laba, pierādāma un redzama pieredze, tu vispār vari sākt sarunas par kredītiem. Ja kādreiz nekustamā īpašuma projekta attīstīšanai varēja no kredītiestādes dabūt līdz pat 80% no ķīlas vērtības, tad tagad īsti nevar runāt par vairāk kā 60%.
Gandrīz visiem jaunajiem biznesiem tiek skatīti uzņēmumu īpašnieku ienākumi ar domu, vai viņi spēs no saviem ienākumiem maksāt kredītu, gadījumā, ja bizness neizdosies. Savukārt, ja bizness ir jau strādājošs ar pieredzi, ar labu bilanci (naudas plūsmu, apgrozījumi un peļņu), tad kreditēšanās iespējas ir tikpat labas kā agrāk.
rbm says:
Šobrīd viss hipotekārais kredītu (vienalga vai privātais vai uzņēmumu) tirgus ir pamainījis savu asi ap ko griežas. Ja agrāk galvenais bija ķīla ko aizņēmējs sniedz kā nodrošinājumu, tad tagad tā ir naudas plūsma.
August 25, 2008, 12:50 pmNaudas apgrozījums ir un kredīts ir, ja ir dārgi īpašumi bet nav apgrozāmo līdzekļu nav arī kredīta.
Edgars Letinskis says:
Toch!
August 25, 2008, 1:39 pmTā apmēram arī ir.
Vienīgi, ja cilvēks pret ķīlu grib dabūt 50% un mazāk, tad būs iestādes, kuras iedos arī neskatoties uz naudas plūsmas neesamību.
JanisKals says:
Kā vispār vērtējat šādu mājaslapu parādīšanos internetā – http://www.kreditiem.lv – tas stimulē ņemt iespējams neapdomīgus kredītus vai gluži pretēji izglīto kredītņēmējus?
August 18, 2009, 3:24 pmEdgars Letinskis says:
Man ir grūti nokomentēt no šādas pozīcijas.
August 18, 2009, 10:55 pmTik pat labi kāds var pārmest man, ka es mudinu, vai esmu mudinājis kādu neapdomīgi uzņemties kredītsaistības, lai gan nekad neesmu vēlējies kādam ieteikt uzņemties neapdomīgas kredītsaistības.
Nevaru arī īsti pateikt vai viņi izglīto – kaut kādā ziņā izglīto, jo jebkura papildus informācijas, kas ir pieejama, var tikt izmantota, lai izglītotos.
Domāju, ka tas ir pašu interneta lietotāju rokās, kā viņi izmanto pieejamo informāciju. Vai viņi to izmanto, lai attaisnotu kādu savu rīcību, vai lai izvērtētu riskus un varbūt mainītu savu viedokli.