Pēdējā laikā man arvien vairāk cilvēki zvana un prasa konsultācijas situācijās, kad nespēj maksāt esošos kredītu maksājumus un jautā arī par fiziskas personas (privātpersonas) maksātnespējas procesu. Es neteiktu, ka cilvēku, kuriem kredīts rada problēmas, ir daudz, bet diemžēl tādi ir.
Gribu uzreiz piebilst, ka, atkal jau diemžēl, liela daļa cilvēku pārāk ilgi piekopj „strausa politiku” un paši sev rada situāciju, kad ar kredītiestādēm vairs nav iespējams runāt par kavēto kredītu maksājumu konsolidēšanu pie kredīta pamatsummas un jaunu maksājumu grafiku izveides. Tāpēc ļoti aicinu visus, kam rodas kādi sarežģījumi ar kredītu maksāšanu, reaģēt laicīgi un, griežoties pie saviem kreditoriem, meklēt veidus, kā risināt radušās maksātspējas grūtības.
Bet šoreiz gribu pievērst uzmanību dažām būtiskām niansēm, kas ir saistītas ar fiziskās personas (privātpersonas) maksātnespējas procesu.
Pirmkārt, ir jāņem vērā, ka maksātnespējas procesa ierosināšana nenozīmē uzreiz bankrota pasludināšanu. Maksātnespējas process ir veids, kādā var apturēt soda sankciju pieaugumu par kavētajiem maksājumiem, kā arī, ar likumu aizsargātā ceļā, vienoties ar kreditoriem par kredītņēmēja mantas izpārdošanu, pie tam to visu darīt ar mērķi – atjaunot kredītņēmēja maksātspēju.
Otrkārt, tas ir diezgan dārgs process. Sākumā, kamēr tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu (tas pēc likuma ir jāizdara 35 dienu laikā no maksātnespējas pieteikuma reģistrēšanas), kredītņēmējam ir jāmaksā maksātnespējas administratora honorārs 5 minimālo mēneša algu apmērā/ mēnesī. Un pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas, visa procesa laikā katru mēnesi ir jāmaksā maksātnespējas administratoram 3 minimālās mēneša algas. Jāpiebilst, ka maksātnespējas process var ilgt līdz pat 7 gadiem. Tādejādi, kopējās izmaksas pēc šodienas minimālās algas apmēra, sanāk virs 41000,- Ls.
Treškārt, dodoties ierosināt maksātnespējas procesu, ir jāņem vērā Maksātnespējas likuma 152.pants (D sadaļā):
152.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi
(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi ir:
1) apstāklis, ka maksātnespējas cēlonis ir šīs personas nodoms vai rupja neuzmanība
pēdējo triju gadu laikā pirms maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas dienas;
2) maksātnespējas procesa izmaksu finansējuma nepietiekamība;
3) apstāklis, ka šī persona ir uztura ņēmējs.
(2) Fiziskajai personai, attiecībā uz kuru pastāv vismaz viens no maksātnespējas
procesa piemērošanas ierobežojumiem, maksātnespējas procesu nepiemēro vai
pārtrauc.
(3) Fiziskajai personai maksātnespējas procesu nevar piemērot, ja tai pēdējo piecu
gadu laikā šāds process jau ir piemērots, izņemot šā likuma 179.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētos gadījumus.
Man visvairāk pārdomas raisa 152.panta 1.punkta 1.apakšpunkts, jo rada jautājumu, kā tiks novērtēts tas, vai maksātnespējas cēlonis ir personas nodoms vai rupja neuzmanība? Vienvārdu sakot, ejot ierosināt maksātnespējas procesu, nāksies vēl pierādīt, ka tas netiek darīts tikai ar nodomu izvairīties no saistību izpildes, bet, ka šīs maksātnespēja ir radusies neplānotu ārēju apstākļu ietekmē.
Bez tam, ir jābūt spējīgam segt maksātnespējas procesa izmaksas, kas rada lielu jautājumu par to, ko darīt tiem kredītņēmējiem, kuri nespēj segt šīs izmaksas?
Ja nu kādam ir vēlēšanās palasīt maksātnespējas likumu, pievienoju to šeit klāt, kā arī pievienoju grozījumus, kas veikti saistībā ar esošo maksātnespējas likumu. Tas, kas attiecas uz fiziskas personas maksātnespējas procesu pārsvarā ir rakstīts D daļā, bet kopumā, lai saprastu visas nianses ir jālasa viss likums.
Maksātnespējas_likuma_grozījumi_civilprocesa_likumā
Edgars Letinskis says:
Ja nu kādam ir vajadzīgas konsultācijas par maksātnespējas procesu, tad es varu iedot sava jurista kontaktinformāciju.
September 2, 2008, 10:59 pmErnando says:
Paldies!
November 24, 2008, 9:12 pmlabs raksts
Inga says:
sveiki! ļoti patika Jūsu atbildes . vai arī juridiskām personām sniedzat padomus?
November 26, 2008, 2:48 pmEdgars Letinskis says:
Paldies!
November 26, 2008, 2:51 pmJā. Juridiskas personas arī konsultējam.
Edgars Letinskis says:
šis tas par šo jautājumu vēl tiek komentēts arī šajā rakstā – http://www.edgarsletinskis.lv/2008/12/05/fizisku-personu-maksatnespejas-process-jautajumi
December 7, 2008, 2:55 pmFiziskas personas maksātnespējas process, iespējams, kļūs lētāks | Edgars Letinskis par kredītiem un nekustamo īpašumu says:
[...] Dažas būtiskas fiziskas personas (privātpersonas) maksātnespējas procesa nianses [...]
December 17, 2008, 2:31 pmDina says:
MAn ir jautājums, tātad, lai ierosinātu privātpersonas maksātnespēju, ir jāsastāda maksātnespējas pieteikums, jāiet uz Maksātnespējas administrācju- jāreģistrē pieteikums, pēc tiek noteikts administrators, pēc tam jāiesniedz pieteikums tiesā un jāgaida lēmums 35 dienas.Es pareizi sapratu sākotnējo procedūru?
Iepriekš PALDIES
December 29, 2008, 1:28 pmEdgars Letinskis says:
Pats vēl nēesmu šim gājis cauri, tapēc nevaru apgalvot, ka secība ir tieši tāda, kā Jūs minējāt, bet man liekas ka tā arī bija rakstīts Maksātnespējas likumā.
December 30, 2008, 12:02 amJa Jums ir vajadzīgas kādas papildus konsultācijas par maksātnespējas procesu, tad variet zvanīt manam juristam – Kārlim Smiltniekam – 29287237.
Inguna says:
Edgar,vai varētu tik pie jurista telefona?
March 16, 2009, 6:01 pmvija says:
Vai maksāt nespējas pieteikšanas procedūra (jāsastāda maksātnespējas pieteikums, jāreģistrē pieteikum utt) jāveic arī kredītņēmēja galvotājiem? Vai varbūt ir kāda citas likumīga iespēja, lai banka nevērstos pret galvotājiem, ja kredītņēmējs kļūst maksātnespējīgs?
July 22, 2009, 4:19 pmEdgars Letinskis says:
Vijai:
Šobrīd vēl nav reālas banku prakses šajā jautājumā.
Tāpēc neesmu 100% drošs par šo jautājumu, bet par 99% domāju un saprotu no Maksātnespējas likuma un banku prakses, ka gadījumā ja kredītņēmējs ierosina maksātnespējas procesu, tad banka vērsīsies arī pret galvotāju.
Attiecīgi, galvotājs var būt spiests ierosināt sev maksātnespēju un veikt pilnu procedūru, kā arī veikt ikmēneša maksājumu par maksātnespējas procesu.
Šī ir maksātnespējas likuma nepilnība, ka nav iespējams ierosināt “Mājsaimniecības maksātnespēju”, bet var ierosināt tikai konkrētas privātpersonas maksātnespēju.
Tas nozīme, ka, ja sieva ir galvojusi vīram, vai otrādi, tad var nākties rosināt 2 maksātnespējas procesus un katram maksāt administrātora atlīdzību.
Kā paglābt galvotāju – izdariet visu iespējamo, lai, pirms kredītu kavēšanas un maksātnespējas ierosināšanas, atbrīvotu galvotāju no galvojuma.
July 23, 2009, 3:08 amvija says:
Paldies par atbildi un padomu…
July 23, 2009, 9:49 amLS says:
Edgar, Jūs teicāt, ka nepieciešamības gadījumā var griezties ar jautājumiem pie Jūsu jurista. Kur tad varētu viņu sameklēt? Šobrīd maksātnespējas jautājums mums ir ļoti aktuāls, tāpēc vēlamies konsultēties ar juristu. Paldies.
August 24, 2009, 10:50 amEdgars Letinskis says:
jurists Kārlis Smiltnieks – 29287237
August 24, 2009, 11:09 amMaija says:
Nedomāju, ka bankas vērsīsies pie galvotāja, jo kredītņēmējs neizvairās no maksāšanas (MNP ietvaros tiek sastādīts plāns kreditoru prasījumu segšanai)… nedomājiet, ka MNP atbrīvos Jūs no visiem parādiem, tas tikai konkretizēs, atbrīvos no procentiem, soda naudām utt.
April 10, 2010, 10:47 pmEdgars Letinskis says:
Maijai:
Galvotājs – esošā banku prakse rāda, ka gadījumos, kad kredītņēmējs sāk kavēt kredītu maksājumus, tās uzreiz vēršas pie galvotāja, prasot tam maksāt nenosegtās saistības (tas izriet no galvojuma līgumiem, kuros parasti ir teikts, ka galvotājs par galvojumu atbild pilnā apmērā tieši tāpat kā kredītņēmējs). Manā praksē līdz šim neviena banka nav vilcinājusies vērsties pret galvotājiem, ja kredītņēmēji nesedz saistības.
MNP – maksātnespējas process ir paredzēts lai aizsargātu maksātspējas grūtībās nokļuvušu kredītņēmēju un tā mērķis ir ļaut kredītņēmējam atjaunot savu maksātspēju (pasargājot to no pārsteidzīgas piedziņas vai lieliem kavējuma/soda procentiem), vai arī, gadījumā ja kredītņēmējs nespēj atjaunot savu maksātspēju nepieciešamajā līmenī, ļaut kredītņēmējam bankrotēt un tādejādi tikt atbrīvotam no visām saistībām.
April 11, 2010, 10:29 pmDiemžēl, saliekot kopā esošo MN likuma redakcijā paredzētā MNP kārtību + esošo ekonomikas situāciju + esošo banku praksi, dabā visbiežāk MNP rezultēsies bankrotā, jo tas ir lētākais veids kā pabeigt MNP. Pie tam, liela daļa cilvēku, kas ierosina privāto MNP, uz tā ierosināšanas brīdi jau ir emocionāli gatavi bankrotēt un viņu mērķis pārsvarā nav atjaunot maksātspēju, lai maksātu kredītus, viņuprāt netaisnīgiem kreditoriem, bet biežāk mērķis ir sākt jaunu dzīvi, kas, kā jau teicu, ir lētākais veids kā pabeigt MNP.
Ja MNP tiek pabeigts ar bankrota procedūru, tad tas atbrīvo parādnieku no visām viņa saistībām – tas ir skaidri rakstīts MN likumā.
tttttt says:
P’ast’astiet k’ads l’udzu k’as notiek ar sievas mantu ja v’irs neatdod kred’itu.
April 25, 2010, 7:35 pmEdgars Letinskis says:
Atbilde – tttttt:
April 25, 2010, 9:30 pmMan liekas ka par šo jau bija runāts.
Vispār jautājums ir pārāk plašs, lai uz viņu varētu atbildēt, jo atbilde ir atkarīga no tā kādas tieši ir parādsaistības un vai sieva un sievas manta ir kautkādā veidā ar tām saistīta (galvojums, ieķīlājums).
Ja sieva nav galvojusi un nav ieķīlājusi neko par labu vīra kredītam, tad sievai vajadzētu būt pasargātai no vīra kredītsaistībām (pavisam droši to var pateikt tikai apskatot visu vīra kredītu dokumentāciju).