Jau sen taisos uzrakstīt, ko darīt ja nevar maksāt kredītu maksājumus, bet kaut kā neatrodas laiks.
Šodien uzskrēju uz kārtējās bankas dziesmiņas par to, ka nāciet, sarunāsim. Diemžēl dabā tas gluži tā nenotiek. 90% gadījumu notiek tikai parunāšana un neizdevīgu nosacījumu piedāvāšana, kuriem cilvēki bieži vien piekrīt tikai tapēc, ka baidās iekļūt “melnajos sarakstos”.
Protams, ja rodas grūtības, vai ir skaidrs ka viņas būs, tad vajag iet uz banku un jāmēģina kautko sarunāt, izdomāt, vienoties.
BET nevajag piekrist jebkuram piedāvājumam, ko piedāvā bankas, un nevajaga baidīties no “kredītu komitejas slēdziena”, kas bieži tiek pieminēti kā akmenī kalti, tos vienmēr var mainīt.
Mans ieteikums:
- jāiet uz banku runāt,
- uztvert grūtības mierīgi, nepsihot,
- maksāt cik var (kaut vai 10 Ls),
- neaizņemties naudu priekš kredītu maksājumiem (ne no citām kredītiestādēm, ne radiem, ne draugiem) (izņēmumi ir ļoti reti gadījumi),
- aktīvi strādāt pie maksātspējas atjaunošanas (meklējiet darbu, piestrādājiet, uzsāciet biznesu, pārdodiet kautko no jums piederošā),
- ja var pārdot kredītā ņemto īpašumu par summu, kas ļauj nosegt kredītu, vai lielāko daļu no tā, tad ļoti apsveriet pārdošanas iespēju, pat ja negribās šķirties no īpašuma,
- nevelciet garumā, rīkojieties aktīvi un dinamiski,
- ja bankas darbinieks atrunājas, ka viņš nevar pieņemt lēmumu, to pieņem kāds cits, tad prasiet tikšanos ar cilvēku, kurš pieņem lēmumu.
Te nav uzskaitīti visi iespējamie veidi, kā rīkoties un ko darīt, jo katrā situācijā, protams, ir jāskatās un jādomā sava taktika.
