Pagājušo 5dien apmeklēju biznesa inkubatoru (BI) – Rampen, kas atrodas Hässleholm, tikos ar CEO Hakan Isaksson, mājaslapa www.rampen.nu . Šis ir viens no Skane reģiona BI, kurš kopā atrodas 3 apdzīvotās vietās un cik sapratu, Hässleholm ir lielākā no tām. Dibināts 2006.gadā un to finansē no līdzīga avota, kā visi LV BI (Eiropas Reģionālās attīstības fonda) + vietējā banka, Skane reģions, 6 pašvaldības, Hogskolan Kristianstad (augstkola), nekustamo īpašumu kompānija.

Darbojas līdzīgi, kā citi Swe BI, inkubē max 2 gadus, ar līdzīgu pakalpojumu klāstu:

- hands-on guidelines, coaching and powerful network,

- assistance with business development, patent applications, prototyping, calculations/prognosis, etc.,

- advanced evaluatio tools developed by SRI (Swe organizācijas, kas palīdz ar inkubācijas metodiku) in Silicon Valley,

- ofice space in the incubator.

Uzņem inkubācijai tādus uzņēmumus kuri atbilst sekojošiem kritērijiem:

- Local engagement – your registrated address for your business should be in the Skane Nordost region,

- Strong business potential through innovative and unique business content,

- Need to invest in knowledge (šo gribu izcelt, jo viņi ņem tikai tādus uzņēmumus, kuri apzinās, ka viņiem ir vajadzība un kuriem ir vajadzība investēt zināšanās, lai attīstītu viņu produktu un biznesu),

- Strong growth profile,

- Need to establish a major network and contacts (Hakans uzsvēra, šo kā lielu inkubatora pienesumu, jo BI spēj īsā laikā palīdzēt sakontaktēt ar pareizajiem cilvēkiem. Jāatzīmē, ka LV BI arī strādā pie šī jautājuma, bet LV jaunie uzņēmumi šo pagaidām reti novērtē.)

Dažādās pilsētās Rampen fokusējas uz dažādām nozarēm, kas saistīts ar konkrētajās pilsētās esošajām kompetencēm, kuras dzīvo tur esošajos lielajos uzņēmumos un universitātēs vai skolās, piemēram – Hässleholm Rampen fokusējas uz IT, sounddesign, logistic/transport nozarēm. Man radās jautājums, ko BI var palīdzēt transporta nozares uzņēmumiem, paskaidrojumam Hakans iedeva piemērus – radīta mežistrādes piekabe ar iespēju piekabes asīm mainīt savu atrašanos vietu, tādejādi palielinot caurgājāmību un stabilitāti; radīts vilcienu vagons/platforma uz kura transportē automašīnas, bet nevis horizontālā stāvoklī, bet gandrīz vertikālā, tādejādi ļaujot uz viena vilciena sastāva uzkraut vairāk automašīnu.

Vēl daži inkubēto uzņēmumu piemēri:

- DRSK DEvelopment AB – izgatavo „dental training models/medtech”, piemēram – zobārstu studentiem domātus „urbjamos un spricējamos” zobus ar sensoriem, kas signalizē, ja students ieurbj saknē utml.

- Waterloo – kopā ar Scania radījuši atkritumu savācēju mašīnās iebūvētus atkritumu konteineru mazgātājus ar speciālu šķidrumu, lai atkritumus konteinerus profilaktiski mazgātu un tajos nekrātos pārlieku daudz baktēriju,

- Akutinsats – radījuši pilnīgi automātisku iekārtu, kura ļauj nelaimes gadījumu gadījumā noturēt bērna sirdsdarbību līdz ierodas „ātrā palīdzība” un šo iekārtu kopā ar apmācībām izplāta Swe bērnudārzos kā franšīzi.

Pārrunājām sadarbības iespējas, iezīmējās dažas idejas. Arī te ir iespēja LV ICT uzņēmumiem piedāvāt savus pakalpojumus, turpinu gaidīt LV ICT uzņēmumu īsos aprakstus, lai varu nosūtīt man pazīstamajiem Skandināvijas BI.

Vēl Hakans man ieteica Stokholmā apmeklēt Karolinska institute un solīja palīdzēt saorganizēt tikšanos ar studentu biznesa inkuatoru Kopenhāgenā.

Pievienoju Hässleholm BI bildes, protams kopējā iebūvētā virtuve un ēdamzona, un biroju telpas. Te uzņēmumu darba vietas ir atsevišķās telpās, lai iegūtu vairāk izolāciju, bet ar stiklotu sienu, lai tomēr būtu kopējā apritē un veidotu dzīvības sajūtu inkubatorā. Šobrīd Rampen visas uzņēmumu vietas ir aizņemtas un daļa no ražojošajiem uzņēmumiem, nemaz neatrodas Rampen telpās. Tepat biroja telpās ir ierīkota mazā darbnīciņa ar 3D printeri (kurš ļauj „drukāt” plastmasas prototipus), jo viņiem te ir minētais zobārstu bizness un citi biznesi, kuriem noder paspēlēties ar tehniskām lietām.

Vakar Malmo tikos ar MINC CEO Bodil Rosvall. MINC ir dibināts 2002.gadā un tas pieder pašvaldībai, to finansē gan pašvaldība, gan valsts un citi avoti. MINC atrodas ļoti tuvu Malmo cetrālajai dzelzceļa stacijai un tas šajā gadījumā ir liels pluss, jo te ir laba dzelzceļa satiksmes, kas padara MINC ne tikai par Malmo biznesa inkubatoru, bet arī par tuvējās apkārtnes (Lund, Copenhagen, uc.) BI.

MINC fokusējas uz IT, Digital media un Design biznesiem. Gadā saņem ap 250 pieteikumus, no tiem apmēram 17 tiek pirmsinkubācijā uz 3 mēnešiem no kuriem gandrīz visi tiek tālāk inkubēties vēl uz 24 mēnešiem. Pirmajos 3 mēnešos tiek vērtēta uzņēmēju spēja augt un sasniegt to, par ko viņi runā un pie pārliecinoša progresa turpinās inkubācijas pakalpojumu sniegšana. Šobrīd MINC ir 25 uzņēmumi, kas saņem inkubācijas pakalpojumus. Bez inkubācijas pakalpojumiem MINC izīrē arī telpas uzņēmumiem, kas vēlas būt tuvu MINC „dzīvajai” videi, kā arī organizē dažādus networking pasākumus (1x nedēļā brokastis, Connect pasākumi, u.c.). MINC mājā atrodas restorāns/ēdnīca uz kuru nāk tuvējās apkārtnes ļaudis (no universitātes, kura atrodas pāri ielai, un no tuvējām biroja ēkām).

MINC inkubācijas process mazliet atšķiras no citos BI redzētā. MINC ir 5 biznesa treneri/coachi, bet viņi ar uzņēmumiem tiekas krietni mazāk kā piemēram IDEON, minimums ir noteikts 1x mēnesī (manuprāt tas ir reti). Bet tas ir speciāli tā nostādīts, lai liktu saprast uzņēmumiem, ka viņu biznesa attīstība ir pašu uzņēmumu atbildība. Tieši tāpēc MINC nevēlas būt līdzīpašnieks inkubējamajos uzņēmumos, lai tiem nerastos kļūdains priekšstats par to, kurš ir atbildīgs par biznesa attīstību.

Jāatzīmē, ka veicot pretendentu atlasi, MINC vērtē spēju strauji augt, esošu vai drīz iespējamu naudas plūsmu, mazliet arī inovativitāti (vai biznesa ideja/tehnoloģija ir kaut kas jauns), bet visvairāk par visu vērtē projekta komandu pēc šādām īpašībām (drive (spēju sasniegt iecerēto), ambition, sale (vai ir spējīgi pārdot)).

Runājot par uzņēmumiem pieejamo finansējumu, Bodil bija diezgan kritiska par esošo situāciju Swe, kad ļoti daudzi inkubatori uzreiz dzenoties pēc VC naudas. MINC savējiem uzņēmumiem uzstāda sekojošo naudas resursu prioritāti:

1) Sales (iespējami ātri atrast ienākumus no klientiem (potenciālajiem klientiem))

2) Loans + grants

3) Business angels

4) Venture capital

Pie kam, viņa minēja, ka šobrīd Swe investēt gatavi esot 3 privātie VC (kuri reāli veicot 1-2 augsta riska investīcijas/gadā katrs) plus 10 valsts VC, kuri esot bailīgi no riska tāpēc investē kompānijās ar mazu risku, kas ir VC neatbilstoši, tas ir – par vēlu.

MINC vēlas tuvākajā nākotnē palaist 2.inkubācijas līmenī, kurā inkubēt kompānijas ar potenciālu augt, kompānijas, kuras var izaugt lielākas par pāris darbiniekiem, kuras var dot reālas jaunas darba vietas citiem, jo līdzšinējā pieredze rāda, ka tikai kādi 20% no inkubētajiem uzņēmumiem nodarbina vairāk kā 2 darbiniekus.

Pievienoju bildes no MINC. Nav tās labākās, bet var redzēt pašu ēku, MINC iekšējo virtuvi un dažas 1.stāva openspace darbavietas. MINC atrodas visā ēkā. Interesanti, ka visa MINC administrācija sēž openspace darbavietās kopā ar inkubējamajiem.

Apkopojums par LUIS pēc šodienas tikšanās ar vienu no LUIS business advisers – Thomas Rundqvist.

Lai izstāstītu, kas ir LUIS, jāpaskaidro, kam Zviedrijā pieder jaunie izgudrojumi. Atšķirībā no Norvēģijas un vēl daudz citām pasaules valstīm (teorētiski arī no LV), kur izgudrojumi pieder organizācijai (universitātei, u.c.), kurā strādājot, zinātnieks ir šo izgudrojumu veicis, Zviedrijā visi izgudrojumi(patenti) pieder zinātniekiem. Manuprāt Zviedrijas modelim ir vairāk mīnusi nekā plusi, ko apliecināja arī Thomas. Galvenais mīnuss ir tas, ka zinātniekiem pārsvarā interesē veikt pētījumus un kaut ko atklāt/izgudrot, bet viņus nevaldzina iespēja šos izgudrojumus komercializēt un pārvērst biznesā un diemžēl viņi ļoti bieži sēž uz saviem patentiem un nelabprāt ļauj citiem mēģināt tos pārvērst biznesā.

Tajās valstīs, kur izgudrojumi pieder organizācijām, šajās organizācijās parasti ir TTC (Technology transfer center), jeb Latviski – TPP (Tehnoloģiju pārneses punkts), kurā krājas visi organizācijā veiktie izgudrojumi/patenti un TTC strādā pie tā, lai perspektīvāko daļu no tiem komercializētu. Tā kā Zviedrijā izgudrojumu īpašumtiesības nepieder organizācijām, tad TTC te nav ko darīt. Bet ir skaidrs, ka paši zinātnieki ļoti reti savus patentus pārvērtīs biznesā, līdz ar to aizvien saglabājas vajadzība viņiem palīdzēt šajā procesā, ar ko tad arī nodarbojas LUIS. LUIS misija ir ļoti līdzīga TTC, tikai tas, ka te ir lielāka loma darba ar izgudrotājiem, lai viņus virzītu uz izgudrojumu komercializēšanu.

LUIS ir diezgan plašs darba lauks, jo Lundas universitāte ir 2.stiprākā Zviedrijā un viena no Top100 universitātēm pasaulē. Dibināta uz Zviedrijas karaļa lēmuma pamata 1666.gadā ar mērķi stiprināt zviedriskumu Zviedrijas Dienvidu daļā, kura pirms tam piederējusi Dānijai. Universitātē studē 46 000 studentu un strādā 6 000 darbinieki, no kuriem apmēram puse darbojas tieši pētniecībā. Lundas universitāte ir Zviedrijas spēcīgākā universitātē tieši pētījumu lauciņā.

LUIS palīdz zinātniekiem viņu izgudrojumu virzīt biznesa virzienā ar dažādiem pakalpojumiem, kā piemēram, palīdz saprast viņu izgudrojumu tirgus potenciālu, atrast finansējumu idejas verifikācijai, izveidot projekta komandu (tā viņi to sauc, pirms tiek līdz konkrētām uzņēmuma aprisēm), u.c. Atkarībā, no darba apjoma, ko iegulda katra konkrētā projekta atbalstā, viņi mēdz prasīt līdzdalību potenciālajā uzņēmumā 5-20% apmērā.

Gada laikā LUIS izskata apmēram 100 idejas, no kurām apmēram 15 tiek līdz projekta stadijai, no kurām kādās 5 kļūst par partneriem, pārējās 10 izveidojas cita partneru komanda, vai arī viņas netiek tālāk attīstītas.

Šis ir apkopojums no šodienas tikšanās ar „Cleantech Inn Sweden” projekta vadītāju Johanu. Tehnopol ir viena no daudzajām SWE inovāciju sistēmas organizācijām, kuru finansē pašvaldība un vēl citi avoti. Tehnopol nav nekāda sakara ar vienu no pazīstamākajiem FIN biznesa inkubatoriem Tehnopolis.

Tehnopol kopā ir 12 business coaches (BC) kuriem visiem ir personīga pieredze biznesā, kuri visi ir piedalījušies vairāku biznesu izveidē. Kopā viņu pieredze nosedz tādas jomas, kā IT, Life science, Traditional industries („parastā” ražošana), Cleantech.

Tehnopol nav biznesa inkubators (BI) un nepiedāvā klasiskos BI pakalpojumus, bet pie nepieciešamības palīdz tikt kādā no inkubatoriem, lai saņemtu tajos pieejamos pakalpojumus un finansējumu, kā arī palīdz „Fail fast and cheap”, kas ir milžigs ieguvums, ja to salīdzina ar „Fail slow and expensive”. Viņi darbojas pēc „Open door” principa, kas nozīmē, ka ir gatavi konsultēt jebkuru uzņēmumu, neatkarīgi, vai viņš ir jau kādu laiku darbojies, vai ir jauns, vai jau ir kādā BI, vai nemaz netaisās tur būt, tikvien kā uzņēmējdarbības nozarei ir jāatbilst viņu lauciņam.

Savukārt Cleantech ir viens no diviem lielākajiem Tehnopol projektiem, otrs ir MHBC ar kura vadītāju tikšos nākošnedēļ. Abu šo projektu mērķis ir izstrādāt jaunas inkubācijas metodes, jo, ņemot vērā to, ka BI SWE darbojas jau vairāk kā 20 gadus, tad ir pamats kļūt uzmanīgiem, vai viņu metodes nav kļuvušas vecas/laikam neatbilstošas.

MHBC projektu finansē tādi uzņēmumi kā Ericsson, Telia Sonera, u.c., bet Cleantech – SWE valdība.

Viņu BC bez maksas sniedz konsultācijas uzņēmumiem, kuri pie viņiem griežas.

Cleantech gadījumā, lai saņemtu BC konsultācijas ir jāatbilst šādām prasībām:

- National (SWE reģistrēts uzņēmums, ar vismaz daļēju klātbūtni SWE tirgū),

- Tikai Cleantech companies (šajā gadījumā ar Cleantech tiek saprasts – Innovations that significantly contribute to the sustainable societe),

- Growth companies (uzņēmumi kuri aug vai grib augt) with Global ambitions.

Ko viņi piedāvā/kas ir ieguvumi:

- Membership (it ads value, because it’s approval, that this companie allready has been checked by „Cleantech Inn Sweden” and has evaluated as potential)

- Development

o Business advice brom BC only for them who ask it,

o Business development tools,

o Network,

- Realisation – palīdzība/spiediens tiešām attīstīties,

- Network of members,

- Customers (ir līgumi ar lielajiem SWE uzņēmumiem, par to, ka tie labprāt kļūst par pirmajiem jauno produktu klientiem, pat pirms vēl tie ir izstrādāti) and clusters (uzņēmumus ar līdzīgiem mērķa tirgiem, „pako” pa vairākiem, lai būtu vieglāk tikt uz prezentācijām pie lielajiem uzņēmumiem,

- Financing (know, who want to invest)

- PR, lobbying

Sakarā ar to, ka SWE nav neviens BI, kurš fokusētos tieši uz Cleantech biznesiem, tad Cleantech Inn Sweden ir tie, kuri specializējas šo biznesu veicināšanā, tāpēc arī viņi var piedāvāt BC pakalpojumus, kas ir kā papildus padomi/treniņi tiem padomiem, ko var saņemt no citiem SWE BI. Cleantech Inn Sweden ir tie, kas apkopo Cleantech biznesu inkubācijas kompetenci un var to sniegt kā pakalpojumu BI.

Centīšos šādus īsos aprakstus sagatavot par visiem BI vai tamlīdzīgajām organizācijām, kuras apmeklēšu tuvākajās nedēļās

p.s. Tie, kas zin angļu valodu labāk par mani, lūdzu piedodiet, ka Jūs to ziniet labāk

Kādu laiku nebija izdevies man neko uzrakstīt, bet nu, pēc pirmajām nedēļām biznesa inkubētāja amatā ir radušās dažas atziņas, ko gribās padot tālāk. Ak jā, nu jau kādu brīdi esmu JIC biznesa inkubatora projektu vadītājs un manā pārziņā ir pieci nelieli inkubatori Zemgales pierobežā – Aucē, Aknīstē, Elejā, Gailīšos un Neretā. Inkubācijas pakalpojumus mēs varam sniegt visā Zemgales reģionā, tā kā, ja jūs strādājat pie jauna vai esoša biznesa izveides, tad sazinieties ar mani, jo iespējams, mēs jums varam palīdzēt.

Šobrīd aktīvi nodarbojamies ar inkubējamo uzņēmumu meklēšanu un piesaisti. Lai arī liekas, ka pēc atbalsta (zināšanām un finansējuma), ko piedāvā biznesa inkubatori, vajadzētu stāvēt garai rindai, tomēr dabā šīs rindas nav un inkubējamie uzņēmumi ir gandrīz vai ar uguni jāmeklē. Pagaidām gan neesmu pilnībā sapratis, kāpēc situācija ir tieši tāda, bet daļa no iemesliem varētu būt:

- uzņēmīgo cilvēku koncentrēšanās Rīgā un tās apkārtnē (piemēram Jelgavā mums ir diezgan liela interese pēc inkubatora pakalpojumiem),

- laukos dzīvojošo cilvēku skepse par dažādām valsts atbalsta programmām (droši vien tā ir kārtējā aktivitāte, kurā ir vajadzīgi lieli līdzekļi, lai saņemtu vērā ņemamu ieguvumu),

- izpratnes trūkums par to, kas ir biznesa inkubators un ko viņā var dabūt (cilvēkus ir ļoti grūti dabūt uz prezentācijām, kurās stāstu par jaunajiem biznesa inkubatoriem un tajos pieejamajiem pakalpojumiem, bet tie cilvēki, kas ir atnākuši uz prezentācijām, parasti noklausoties kļūst pat ļoti ieinteresēti),

- tipiskais latviešu piesardzīgums (vispirms jāatrod kāds, kurš šo lietu jau ir izmēģinājis un tad es vēl padomāšu vai man tas arī var būt noderīgi)

- daudziem lauku cilvēkiem nav naudas kā tādas (viņi cīnās par izdzīvošanu, kur nu vēl runāt par jebkāda lieluma investīcijām uzņēmējdarbībā. Cilvēki meklē 1000 – 2000 Ls investīcijām minimālos pamatlīdzekļos, lai varētu vispār kaut ko uzsākt.).

Savukārt par tiem jaunajiem uzņēmējiem, kas sadūšojas pieteikties inkubatora pakalpojumiem, jāsaka, ka viņi ļoti bieži ir ļoti ilgi domājuši par iespējamo uzņēmējdarbību un manuprāt ir ļoti perspektīvi.

Viena sāpīga atziņa ir par mediju attieksmi pret šo jautājumu. Agrāk nebiju ar to tā tik skaidri saskāries, bet šoreiz skaidri redzu, ka medijiem pa lielam interesē tikai sliktās ziņas, tās viņi ir gatava paķert un nedomājot publicēt, bet par labo ziņu publicēšanu prasa naudu. Stulbi, bet fakts. Viens no reģionālajiem laikrakstiem ziņu par to, ka notiks seminārs, kurā stāstīšu par pieejamajiem inkubācijas pakalpojumiem, nomuļļāja veselu nedēļu un nopublicēja dienu pirms seminārā – rezultātā nav jābrīnās, ja seminārs tika ļoti plāni apmeklēts. Vēl daļa no medijiem ziņu vienkārši ignorēja, noliekot fakta priekšā – ja gribat, lai cilvēki uzzina par iespēju saņemt uzņēmējdarbības atbalstu, maksājiet.

Es saprotu, ka par reklāmrakstiem ir jāmaksā privātam biznesam, kurš ar to cer nopelnīt, bet šajā gadījumā ir runa par uzņēmējdarbības atbalstu. Mediji paši gaužās, ka LV ir pārāk maz atbalsta uzņēmējiem, bet tad, kad tāds ir, tad par to stāstīt grib tikai par maksu. Ir arī mediji – izņēmumi, bet tādi nav vairākums.

Ok, jābeidz sūdzēties.

Ja nu jūs pazīstat kādu cilvēku, kurš Zemgales reģionā grib veidot uzņēmumu, vai jau darbojas un grib paplašināt savu biznesu, lūdzu izstāstiet viņam, ka ir tāda iespēja saņemt atbalstu savai uzņēmējdarbībai.

Tuvākajā laikā centīšos ielikt blogā savu prezentāciju par jaunajiem biznesa inkubatoriem, kur ir informācija par tajos pieejamajiem pakalpojumiem un arī piemēriem, lai vieglāk saprast, kas zem tiem pakalpojumiem „slēpjas”.

Te nu būs kopsavilkums par maniem pieredzes gūšanas braucieniem uz Īslandes un Norvēģijas biznesa inkubatoriem, kuros tiku, pateicoties Ziemeļu Ministru padomes Business mobility grantu programmai. Lūdzu atvainojiet, ka bija tik ilgi jāgaida, bet kā jau zināms, kas ilgi nāk, tas labi nāk.

Kopumā man 5 nedēļu laikā izdevās pabūt visos piecos Īslandes biznesa inkubatoros un 4 nedēļu laikā 3 Norvēģijas inkubatoros, kā arī iepazinos ar meiteni, kas strādā pie The Hub atvēršanas Bergenā, plus vēl satikos ar vairākiem riska kapitālistiem un citām organizācijās, kuru mērķis ir palīdzēt rasties un augt jauniem uzņēmumiem. Šoreiz gan rakstīšu tikai par biznesa inkubatoriem.

No visiem apmeklētajiem inkubatoriem tikai 2 bija privāti finansēti, no kuriem viens tikko tikai sāk savu darbību, tā kā vēl jāskatās kā viņam ies. Kopumā skatoties tas ir tikai loģiski un normāli, ja biznesa inkubatorus finansē valsts vai pašvaldība, jo tas ir viņu „bizness”, jo tieši pašvaldības (caur nodokļu pieaugumu) būs galvenie materiālie ieguvēji no jaunu uzņēmumu rašanās un straujas augšanas. Interesanti novērot bija to, ka visi publiski finansēto inkubatoru vadītāji runāja par to, ka vēlētos būt pašfinansēti, neatkarīgi no publiskā finansējuma. Savukārt privāti finansēto inkubatoru vadītāji runāja par to, ka labāk censties rast publisko finansējumu, jo biznesa inkubators pats par sevi reti kad spēj dzīvot, tas pārsvarā ir naudas dedzinātājs un tāpēc viņām vienmēr būs vajadzīga finansiāla piešprice. Runājām par dažādām idejām, kā piesaistīt inkubatora finansējumu pie izinkubēto uzņēmumu ienākumiem/peļņas un tādejādi nodrošināt inkubatora dzīvotspēju, bet šiem modeļiem ir gan plusi, gan mīnusi. Galu galā, ņemot vērā to, ka gan pašvaldība, gan valsts ir galvenie ieguvēji no biznesa inkubatoru veiksmīgas darbības, būtu tikai loģiski sagaidīt, ka tās arī būtu galvenie biznesa inkubatoru finansētāji.

Pateicoties tam, ka izdevās apmeklēt tik daudz biznesa inkubatorus, radās arī ieskats to dažādībā. Tā strukturēti sadalīt tos pēc dažādiem tipiem gan nevaru, jo katrs no inkubatoriem var būt ar kaut ko atšķirīgs, lai gan to misija ir viena – veicināt jaunu uzņēmumu izaugsmi. Lielos vilcienos var tos dalīt pēc sniegto pakalpojumu apjoma: 

• universitāšu biznesa inkubatori (parasti organizē dažādus biznesa plānu konkursus/sacensības, kuru laikā palīdz izstrādāt biznesa plānus, tādejādi trenējot izpratni par biznesa plānu veidošanu un biznesa domāšanu),
• inkubatori, kas nesniedz finansiālu palīdzību, bet palīdz ar kontaktu tīklu un zināšanām (šajos inkubatoros par visu ir jāmaksā pašiem jaunajiem uzņēmējiem, bet inkubatoriem ir labi kontaktu tīkli, caur kuriem palīdz atrast nepieciešamās kompetences priekš jaunajiem uzņēmējiem. Šajos inkubatoros parasti tiek likts liels uzsvars uz to, ka jāmācās taupīt un jāmeklē veidus kā piesaistīt finansējumu. Vienā no apmeklētajiem šāda veida inkubatoriem tika piedāvāta vesela izglītības programma, kurā 3 mēnešu laikā tiek ielikts labs biznesa zināšanu pamats un iedots labs kontaktu tīkls ar speciālistiem, pie kuriem var vēlāk papildināt nepieciešamās zināšanas.),
• inkubatori, kas sniedz finansiālu palīdzību (parasti šajos inkubatoros ir pieejams finansiāls atbalsts, kas izpaužas samazinātā telpu īres maksā, samazinātā grāmatvedības, juridisko un citu pakalpojumu maksā, bez tam, dažkārt ir pieejams finansējums arī prototipu izstrādei, mārketinga izmaksām u.c. Pārsvarā šie inkubatori cenšas palīdzēt arī ar kontaktu tīklu un zināšanām, bet parasti tas nav tādā līmenī kā inkubatoros, kas specializējas tieši uz kontaktiem un zināšanām).

Atgriežoties pie teorijas, biznesa inkubatoru misija ir veicināt (paātrināt) jaunu uzņēmumu izaugsmi, ko var panākt caur:

• biznesa zināšanu celšanu,
• pieeju nepieciešamajam kontaktu tīklam,
• finansiālu atbalstu.

 Es novēroju, ka gandrīz visi inkubatori grib sniegt visas trīs iepriekšminētās lietas, bet parasti jaunie uzņēmēji uzskata, ka viņi „visu jau zina” un vienīgā problēma, kas viņiem ir – tas ir naudas trūkums. Jauno uzņēmēju tipisko pozīciju var formulēt šādi: „Nemāciet mūs dzīvot, iedodiet mums nedaudz „piķi” un mēs uztaisīsim lielo naudu.” Šī pozīcija arī ir vislielākā grūtība biznesa inkubatoru darbībā. Tie inkubatori, kas sniedz finansiālu atbalstu, tīri cilvēcīgi ar laiku zaudē uzmanību uz kontaktu nodrošināšanu un zināšanu celšanu, kas notiek dēļ jauno uzņēmēju koncentrēšanos uz finansiālā atbalsta pakalpojumu.

Vairākos abu valstu inkubatoros novēroju to, ka viņi tieši speciāli izvēlas nesniegt finansiālo atbalstu, jau sākotnēji skaidri definējot, ka inkubēšana tiks veikta tieši caur zināšanu celšanu un pieeju nepieciešamajam kontaktu tīklam. Šī izvēle tiek balstīta uz pārliecību, ka biznesa veiksmi nodrošina nevis biznesa idejas unikalitātē, bet tieši zināšanas, kā izveidot biznesu. Par šo lietu mēs varam paši pārliecināties praksē, kaut vai ar vienkāršu piemēru: ir kafejnīcas, kuras iznīkst dažos pirmajos mēnešos, bet ir kafejnīcas, kuras dzīvo ilgi.

Es šobrīd turpinu strādāt pie tā, lai izveidotu biznesa inkubatoru Rīgā, kurš nesniegs finansiālu atbalstu, bet strādās tieši pie zināšanu celšanas un palīdzības atrast kontaktus ar nepieciešamajiem cilvēkiem. Ja jūs gribat man palīdzēt izveidot šādu inkubatoru, vai gribat saņemt tā pakalpojumus, lūdzu sazinieties ar mani. Sīkāku informāciju par iespējamajiem inkubatora pakalpojumiem izklāstīšu privāti, vai tad, kad būšu dabūjis apstiprinājumu no potenciālajiem finansētājiem par inkubatora izveidi.

Uz Agra jautājumu par to, kā man iet Norvēģijā, atbildēju tik gari, ka sagribējās iepostēt arī te.

Kā jau Jūs varbūt zināt, tad esmu šobrīd Norvēģijā pateicoties Ziemeļu Ministru padomes grantam un ciemojos Bergenas biznesa inkubatorā.

Kopumā man iet labi, pat ļoti labi

Te ir krietni savādāk nekā Islandē.

Islandē ir viena liela ģimene un man arī paveicās ar inkubatora cilvēkiem, jo viņi samērā ātri sarunāja man visādas tikšanās.
Norvēģijā ir drusku oficiālāk, kultūra ir apmēram tāda, ka nevar vienkārši iet pie inkubējamajiem uzņēmumiem un sarunāt tikšanos, pirms to darīt vajag izsūtīt e-pastu ar paskaidrojumu. Apmēram tāda kultūra.

Te ir daudz jauna informācija, būs diezgan labs ieskats Norvēģijas Inovāciju kultivēšanas sistēmā.

Uzdūros meitenei, kas strādā pie The HUB atvēršanas Bergenā, drusku palīdzu viņai ar cipariem.

Biju uz vienu Connect Vest springboardu, tie viņiem te notiek krietni biežāk nekā LV, bet laikam jau pateicoties tam, ka tikai šajā Connect Vest vien ir 3 darbinieki, bēt pārējā Norge ir vēl.

Tikos ar vienu Seed Fund un Venture Fund, viņi gan neinvestē ārpus Norge, bet ieteica www.karolinskadevelopment.com, kuri investē visā Europā, bet ir cimperlīgi un investē farmācijā.

Plānoju aizbraukt uz Oslo uz 2 inkubatoriem, viens tiek uzskatīts par labāko Norge, otrs arī esot labs un fokusējas uz IT.

Rīt jāiet uz potenciālā inkubējamā uzņēmuma interviju.

Nākamajās nedēļās būs esošo uzņēmumu intervijas, kurās runās cauri padarīto un kā iet ar plāniem.

Vēl šis tas notiek, bet visu nespēju atcerēties.

Sen neesmu rakstījis. Dikti daudz laika prasa kaut ko uzrakstīt, tāpēc arī nesanāk tik bieži kā gribētos. Šoreiz nedaudz par biznesa inkubatoriem.

Esmu jau agrāk pieminējis un arī aprakstījis, kas ir biznesa inkubatori, kā arī sadaļā Finansējuma avoti esmu uzskaitījis visus, ko LV esmu atradis.

Man ir ļoti paveicies, jo esmu dabūjis grantu no Ziemeļu ministru padomes un tāpēc jau šonedēļ došos uz 5 nedēļām uz Islandi un septembrī vēl uz 4 nedēļām uz Norvēģiju, lai tur iepazītu šo valstu biznesa inkubatoru darbību un uzkrātu pieredzi/zināšanas, kā arī dibinātu kontaktus, kas varētu noderēt Latvijas inkubatoriem un jaunajiem uzņēmumiem.

Šī nedēļa man būs intensīvi pavadīta, visu nedēļu tiekoties ar dažādiem LV biznesa inkubatoru vadītājiem, lai vairāk iepazītu LV biznesa inkubatoru darbību un tos jautājumus, kas mūsu inkubatoriem ir aktuāli.

Pirmdien un ceturtdien biju Jelgavas biznesa inkubatorā, otrdien biju Rēzeknes biznesa inkubatorā, trešdien apmeklēju Ventspils biznesa inkubatoru un šodien tikos ar Rīgā esošā RTU biznesa inkubatora vadītāju.

Godīgi sakot, esmu patīkami ļoti pārsteigts par to darbu, ko manis apmeklētie inkubatori dara. No Rēzeknes inkubatora negaidīju, ka tur būs tik modernas iekārtas. Ja jūs vēlaties kaut ko rūpnieciski ražot un Jums ir nepieciešams izstrādāt prototipus (metāla, polikarbonāta), tad Rēzeknes inkubators Jums ļoti palīdzēs. Tā kā neesmu mašīnbūves speciālists, tad neatceros visu iekārtu nosaukumus, bet viņiem ir prototipu izveides mašīna, kas, balstoties uz 3D izstrādātu maketu veido prototipu no polikarbonāta, uzklājot to plānās kārtās, līdz ir gatavs viss prototips. Visas iekārtas, kas viņiem ir, ir CNC, jeb ar datoru vadāmās iekārtas. Vēl viņiem ir iekārta, kas ļauj pavairot prototipus, virpa, frēze, nulles punkta iestatītājs un vēl kaut kas, ko neatceros.

Savukārt, Ventspils biznesa inkubators spēcīgi strādā uz elektronikas un IT jomām. Viņi sadarbojas ar Ventspils augsto tehnoloģiju parku, kurā atrodas uzņēmums, kurš ražo iespiedplates elektroprecēm un vēl citi uzņēmumi. Inkubatorā ir vairāki uzņēmumi, kas izstrādā dažādus web produktus un citus uz IT balstītus produktus.

Jelgavas biznesa inkubatorā ir dažādi uzņēmumi. Šobrīd mazāk aktuāls, bet īpašs ir Materiālu sertificēšanas centrs, kas atrodas inkubatorā. Pie viņiem ir arī fibrolīta ražotāji, Gaisa sporta sertifikācijas centrs, un vēl vairāki interesanti uzņēmumi.

RTU biznesa inkubatora darbība šobrīd ir apdraudēta, sakarā ar finansējuma trūkumu, kas lielā mērā saistīts ar dīvainu finansējuma sadali nupat izsludinātajā konkursā par biznesa inkubatoru operatoriem. Dīvaini ir tas, ka programmā netika paredzēts finansējums biznesa inkubatoram Rīgā, bet tikai reģioniem un „radošajam” inkubatoram Rīgā. Šī inkubatora priekšrocība ir tā saistība ar RTU, līdz ar ko ir vieglāka iespēja piekļūt RTU speciālistiem un iekārtām, kuras tur ir tik daudz, ka nevar nemaz uzskaitīt.

Visus inkubatoros esošos uzņēmumus neatceros, jo man šajās dienās ir informācijas pārdozēšana. Visos biznesa inkubatoros, ko apmeklēju, saskāros ar ļoti atsaucīgiem un ieinteresētiem cilvēkiem.

Atcerieties, biznesa inkubatorā Jūs variet saņemt finansiālu atbalstu un, kas ir daudz būtiskāk, arī palīdzību ar tehnoloģijām un ar padomiem un zināšanām, kā veiksmīgāk uzsākt biznesu.

Ja vien Jums ir kāda biznesa ideja, ko vēlaties attīstīt, biznesa inkubatori var Jums ļoti palīdzēt un es ļoti iesaku pie viņiem griezties.

Diemžēl pēdējā laikā ir sanācis dzirdēt par to, ka izmisuši cilvēki dēļ savām finansiālajām problēmām izdara pašnāvības, nemaz nerunājot par azartspēļu zālēs atstāto naudu un par alkoholā slīkstošajiem.

No man pazīstamajiem privātuzņēmējiem es zinu tikai vienu, kas šobrīd nesūdzas par savu biznesu, viņa bizness ir lombards. Daļa no pārējiem pazīstamajiem ir ilgstoši bijuši saistīti ar nekustamajiem īpašumiem (attīstītāji, mākleri, kredītu brokeri, apsaimniekotāji), tie visi staigā ar „zaļām” sejām. Citu pakalpojumu sniedzēji arī ne tuvu nav sajūsmā par notiekošo.

Darba sakarā esmu iepazinies arī ar cilvēkiem, kuru biznesi nebūt nav bijuši spekulatīvi, vai ar mazu pievienoto vērtību, bet viņu finansiālās grūtības ir saistītas ar esošajām likviditātes problēmām (grūti kaut ko pārdot) un arī no šiem cilvēkiem nākas dzirdēt izmisušus stāstus.

Lai vai kā, gribu visus tos dullos, kas uzdrošinās Latvijā (valstī, kura nemīl uzņēmējus) veidot biznesu, aicināt nepadoties un neļauties emocionālajam sabrukumam – Jūs esiet mums vajadzīgi.

Viena no iespējām, kā glābt savu biznesu, ir sanācijas plāns.

Sanācijas plāns – plāns maksātnespējīga uzņēmuma iespējamā bankrota novēršanai. Būtībā sanācijas plāns ir tas pats, kas biznesa plāns, vienīgi sanācijas plāna gadījumā tā nosaukums jau parāda, ka runa ir par esoša uzņēmuma maksātspējas atjaunošanu (dzīvotspējas atjaunošanu).

Vecajā likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu” sanācija tiek formulēta sekojoši – pasākumi maksātnespējīga uzņēmuma iespējamā bankrota novēršanai, piemēram, uzņēmuma reorganizācija, ražošanas struktūras vai profila maiņa, aizdevumu izsniegšana, garantiju sniegšana un citi pasākumi, ko veic īpašnieks vai cita juridiskā vai fiziskā persona.

Spēkā esošais „Maksātnespējas likums” 114.pantā definē:

Sanācijas jēdziens – sanācija ir maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir novērst parādnieka iespējamo bankrotu un atjaunot viņa maksātspēju.

Sanācija ir viens no iespējamiem risinājumiem maksātnespējas gadījumā. Šo iespēju var izmantot atbilstoši maksātnespējas likumā noteiktajai kārtībai.

Izstrādājot sanācijas plānu, galvenais uzsvars ir uz to, kā saglābt uzņēmumu. Iespējas, kā to izdarīt, gan ir diezgan plašas – faktiski visas tās pašas, kas ir arī vienkārši sākot jaunu uzņēmējdarbību, vai attīstot esošo uzņēmējdarbību.

Šodien reālākās sanācijas iespējas koncentrējas ap iespēju samazināt uzņēmumu izdevumus, ko var panākt gan ar vienkāršāko darbību– darbinieku algu samazināšanu, gan arī ar progresīvākām darbībām, piemēram, energoresursu taupīšanu, energoefektivitātes uzlabošanu, jaunu ražošanas procesu vai iekārtu ieviešanu, kas samazina ražošanas izmaksas, u.c.

Protams, nedrīkst aizmirst arī par iespējām, ko paver jaunu noieta tirgu vai pat biznesu meklēšana.

Piekrītu, ka šeit minētās uzņēmuma glābšanas iespējas nav nekas jauns. Ar šo rakstu gribēju tikai atgādināt, ka maksātnespējas likums paredz arī šādu iespēju – sanāciju.

Turpinot iepriekšējos rakstus Nauda jaunam biznesam un Nauda jaunam biznesam II esmu nonācis līdz biznesa inkubatoriem.

Kas tad ir biznesa inkubators un kāpēc es domāju, ka tas ir cerīgs pasākums jauno biznesu uzsācējiem?

Biznesa inkubators – tā ir organizācija, kas veicina jaunu un sekmīgu uzņēmumu rašanos, „inkubācijas” periodā nodrošinot tiem nepieciešamo atbalstu: telpas, biznesa atbalsta pakalpojumus (sekretariāts, juridiskās konsultācijas, grāmatvedības pakalpojumi, biznesa konsultācijas, nozares ekspertu padomi, u.c.), kontaktu tīklu, atbalstu finansējuma piesaistē, u.c.

Principā, biznesa inkubatoram vajadzētu būt tai vietai, kurā palīdz jaunajam uzņēmējam atsperties un arī piesaistīt vajadzīgo finansējumu. Galvenais, ko var iegūt no darbības inkubatorā ir pieredzējušu cilvēku padomi par to, kā veidot un attīstīt izvēlēto biznesu. Līdz ar to uzskatu, ka šai inkubatora komandai un piesaistītajiem ekspertiem arī ir izšķiroša loma tajā, cik kvalitatīvi inkubators palīdzēs jaunajiem uzņēmējiem.

Biznesa inkubatoru sfēra Latvijā šobrīd ir maz attīstīta. Tā ir relatīvi jauna lieta Latvijā. Ir inkubatori, kas strādā jau vairākus gadus. Ir viens inkubators, kurš ir pārstājis darboties. Bet lielos vilcienos skatoties, tos, manuprāt, vajag vēl krietni vairāk.

Kas tad mums ir šobrīd? Uzskaitīšu, ko esmu atradis (dabūju info no LIAA):

Latvijas Tehnoloģiskais centrs

Latvijas Tehnoloģiskais parks

Venstpils Augsto Tehnoloģiju parka Biznesa inkubators

Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs

Ogres biznesa un inovāciju inkubators

Jelgavas biznesa inkubators

ZTP “Valdeka” biznesa un tehnoloģiju centrs

Valmieras biznesa un inovāciju inkubators

Ventspils Digitālā centra biznesa inkubators

Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra biznesa inkubators

Rīgas Stradiņa Universitātes Medicīnas aparātbūves Inovāciju centrs

Rēzeknes augstskolas inovāciju centrs

Viena ļoti pozitīva ziņa ir tā, ka tuvākajā laikā vajadzētu nākt vaļā vienai ES struktūrfondu programmai – Biznesa inkubatori, kuras ietvaros tiks atbalstīta 10 inkubatoru izveide (100%) un tiks arī finansēta to darbība, ja nemaldos, tad līdz pat 7 gadiem (pirmos 2 gadus 100%, pēc tam mazāk). Tiks atbalstīta 2 inkubatoru izveide katrā Latvijas reģionā. Šai gadījumā gan netiks atbalstīta būvniecība inkubatora, vai inkubējamā uzņēmuma vajadzībām, bet tiks finansēta biznesa inkubatora operatora izveide un darbība. Jāatzīst, gan, ka, lai izveidotu šādu inkubatoru, ir jāizpilda diezgan daudz prasības, bet tas šajā gadījumā manuprāt ir tikai labi. Kopējais finansējuma apjoms ir 20 208 601 Ls, kas nozīmē, ka uz katrs inkubators var izmantot ap 2 milj. Ls. Ja nemaldos, tad uz šo finansējumu var pieteikties arī jau esošie inkubatori, bet, manuprāt, būtu krietni labāk, ja papildus jau esošajiem inkubatoriem tiktu izveidoti vēl desmit, pie tam tajās Latvijas pilsētās, kur šobrīd nav šādu inkubatoru.

Tā kā cerēsim, ka šīs programmas rezultātā radīsies vēl 10 jauni inkubatori ar spēcīgām to vadības komandām.

Savukārt tiem uzņēmējiem, kas meklē atbalstu saviem jaunajiem biznesiem un dzīvo pilsētās, kurās jau ir biznesa inkubatori, noteikti ir vērts izskatīt šo inkubatoru piedāvātos pakalpojumus.