Pēdējā laikā esmu ļoti aizņemts, tapēc biju palaidīs garām visas izmaiņas maksātnespējas likumā, kas attiecas uz privātpersonas maksātnespēju.

Tātad, no 2009. gada 1.jūlija ir stājušās spēka izmaiņas maksātnespējas likumā, kuras uz priātpersonas maksātnespējas procesu attiecas sekojošo, turpmāk:

- maksātnespējas ierosināšana būs nevis 5, bet 3 minimālās mēnešalgas (šobrīd 540 Ls),

- ikmēneša atlīdzība maksātnespējas administrātoram būs nevis 3, bet 1 minimālā mēnešalga (šobrīd – 180 Ls),

- maksātnespējas process varēs ilgt nevis 7, bet 5 gadus,

- lai iesniegtu privātpersonas maksātnespējas procesa pieteikumu ir jābūt nenokārtotām parādsaistībām 5000,- Ls, vai 10000,- Ls parādsaistībām, kuru izpildes termiņš iestāsies 1 gada laikā un kuras parādnieks nespēs laikā atmaksāt.

Šis jau sāk izskatīties atbilstoši šodienas realitātei un arī saīsinātais termiņš kļūst reālāks. Paredzams, ka tuvākajā laikā privātpersonu maksātnespējas procesu skaits krietni pieaugs.

Joprojām paliek neatrisināts jautājums par mājsaimniecības maksātnespēju, kuras ietvaros būtu iespēja ierosināt vienu maksātnespējas procesu ģimenei. Šobrīd sanāk ka katram ģimenes loceklim (vīram un sievai) ir jārosina savs maksātnespējas process.

Jau sen taisos uzrakstīt, ko darīt ja nevar maksāt kredītu maksājumus, bet kaut kā neatrodas laiks.

Šodien uzskrēju uz kārtējās bankas dziesmiņas par to, ka nāciet, sarunāsim. Diemžēl dabā tas gluži tā nenotiek. 90% gadījumu notiek tikai parunāšana un neizdevīgu nosacījumu piedāvāšana, kuriem cilvēki bieži vien piekrīt tikai tapēc, ka baidās iekļūt “melnajos sarakstos”.

Protams, ja rodas grūtības, vai ir skaidrs ka viņas būs, tad vajag iet uz banku un jāmēģina kautko sarunāt, izdomāt, vienoties.
BET nevajag piekrist jebkuram piedāvājumam, ko piedāvā bankas, un nevajaga baidīties no “kredītu komitejas slēdziena”, kas bieži tiek pieminēti kā akmenī kalti, tos vienmēr var mainīt.

Mans ieteikums:

• jāiet uz banku runāt,
• uztvert grūtības mierīgi, nepsihot,
• maksāt cik var (kaut vai 10 Ls),
• neaizņemties naudu priekš kredītu maksājumiem (ne no citām kredītiestādēm, ne radiem, ne draugiem) (izņēmumi ir ļoti reti gadījumi),
• aktīvi strādāt pie maksātspējas atjaunošanas (meklējiet darbu, piestrādājiet, uzsāciet biznesu, pārdodiet kautko no jums piederošā),
• ja var pārdot kredītā ņemto īpašumu par summu, kas ļauj nosegt kredītu, vai lielāko daļu no tā, tad ļoti apsveriet pārdošanas iespēju, pat ja negribās šķirties no īpašuma,
• nevelciet garumā, rīkojieties aktīvi un dinamiski,
• ja bankas darbinieks atrunājas, ka viņš nevar pieņemt lēmumu, to pieņem kāds cits, tad prasiet tikšanos ar cilvēku, kurš pieņem lēmumu.

Te nav uzskaitīti visi iespējamie veidi, kā rīkoties un ko darīt, jo katrā situācijā, protams, ir jāskatās un jādomā sava taktika.

Ir nodibināta Latvijas Kredītņēmēju Apvienība, kuras mērķis ir aizstāvēt kredītņēmēju intereses.

Jāatzīst, ka par šādas organizācijas dibināšanu arī es tiku domājis, bet aktīvi ļaudis, par laimi, ir bijuši aktīvāki un ir to jau izdarījuši.

Šodien runāju ar viņu pārstāvi un viņš man apliecināja, ka viņu šībrīža pamatuzdevums ir cīnīties par izmaiņām maksātnespējas likumā, lai padarītu to pieejamu Latvijas iedzīvotājiem.

Cerams, ka viņiem izdosies.

Ak jā, ja Jums ir vajadzīga juridiskās konsultācijas sakarā ar kredītu maksāšanas problēmām vai maksātnespēju un emocionālais atbalsts, tad droši griezieties pie viņiem.

Turpinot iepriekšējos rakstus Nauda jaunam biznesam un Nauda jaunam biznesam II esmu nonācis līdz biznesa inkubatoriem.

Kas tad ir biznesa inkubators un kāpēc es domāju, ka tas ir cerīgs pasākums jauno biznesu uzsācējiem?

Biznesa inkubators – tā ir organizācija, kas veicina jaunu un sekmīgu uzņēmumu rašanos, „inkubācijas” periodā nodrošinot tiem nepieciešamo atbalstu: telpas, biznesa atbalsta pakalpojumus (sekretariāts, juridiskās konsultācijas, grāmatvedības pakalpojumi, biznesa konsultācijas, nozares ekspertu padomi, u.c.), kontaktu tīklu, atbalstu finansējuma piesaistē, u.c.

Principā, biznesa inkubatoram vajadzētu būt tai vietai, kurā palīdz jaunajam uzņēmējam atsperties un arī piesaistīt vajadzīgo finansējumu. Galvenais, ko var iegūt no darbības inkubatorā ir pieredzējušu cilvēku padomi par to, kā veidot un attīstīt izvēlēto biznesu. Līdz ar to uzskatu, ka šai inkubatora komandai un piesaistītajiem ekspertiem arī ir izšķiroša loma tajā, cik kvalitatīvi inkubators palīdzēs jaunajiem uzņēmējiem.

Biznesa inkubatoru sfēra Latvijā šobrīd ir maz attīstīta. Tā ir relatīvi jauna lieta Latvijā. Ir inkubatori, kas strādā jau vairākus gadus. Ir viens inkubators, kurš ir pārstājis darboties. Bet lielos vilcienos skatoties, tos, manuprāt, vajag vēl krietni vairāk.

Kas tad mums ir šobrīd? Uzskaitīšu, ko esmu atradis (dabūju info no LIAA):

Latvijas Tehnoloģiskais centrs

Latvijas Tehnoloģiskais parks

Venstpils Augsto Tehnoloģiju parka Biznesa inkubators

Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs

Ogres biznesa un inovāciju inkubators

Jelgavas biznesa inkubators

ZTP “Valdeka” biznesa un tehnoloģiju centrs

Valmieras biznesa un inovāciju inkubators

Ventspils Digitālā centra biznesa inkubators

Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra biznesa inkubators

Rīgas Stradiņa Universitātes Medicīnas aparātbūves Inovāciju centrs

Rēzeknes augstskolas inovāciju centrs

Viena ļoti pozitīva ziņa ir tā, ka tuvākajā laikā vajadzētu nākt vaļā vienai ES struktūrfondu programmai – Biznesa inkubatori, kuras ietvaros tiks atbalstīta 10 inkubatoru izveide (100%) un tiks arī finansēta to darbība, ja nemaldos, tad līdz pat 7 gadiem (pirmos 2 gadus 100%, pēc tam mazāk). Tiks atbalstīta 2 inkubatoru izveide katrā Latvijas reģionā. Šai gadījumā gan netiks atbalstīta būvniecība inkubatora, vai inkubējamā uzņēmuma vajadzībām, bet tiks finansēta biznesa inkubatora operatora izveide un darbība. Jāatzīst, gan, ka, lai izveidotu šādu inkubatoru, ir jāizpilda diezgan daudz prasības, bet tas šajā gadījumā manuprāt ir tikai labi. Kopējais finansējuma apjoms ir 20 208 601 Ls, kas nozīmē, ka uz katrs inkubators var izmantot ap 2 milj. Ls. Ja nemaldos, tad uz šo finansējumu var pieteikties arī jau esošie inkubatori, bet, manuprāt, būtu krietni labāk, ja papildus jau esošajiem inkubatoriem tiktu izveidoti vēl desmit, pie tam tajās Latvijas pilsētās, kur šobrīd nav šādu inkubatoru.

Tā kā cerēsim, ka šīs programmas rezultātā radīsies vēl 10 jauni inkubatori ar spēcīgām to vadības komandām.

Savukārt tiem uzņēmējiem, kas meklē atbalstu saviem jaunajiem biznesiem un dzīvo pilsētās, kurās jau ir biznesa inkubatori, noteikti ir vērts izskatīt šo inkubatoru piedāvātos pakalpojumus.

Kamēr rakstu iesākto rakstu sēriju Nauda jaunam biznesam, sanāk vairākkārt meklēt informāciju dažādos avotos, kurus itkā zinu, bet vienalga vajadzīga piepūle, lai tos katru reizi no jauna sameklētu.

Tāpēc, lai man šī meklēšana būtu vieglāka, es savām vajadzībām izveidoju jaunu sadaļu/lapu – Finansējuma avoti, kurā plānoju salikt iekšā visu, ko atradīšu par kredītiestādēm, vai citām organizācijām, kurās var meklēt finansējumu gan privātām vajadzībām, gan biznesam. Tāpat domāju vākt arī informāciju par organizācijām, kas var palīdzēt ar finansējumu un padomu, gan jauniem, gan jau esošiem biznesiem.

Ja Jūs ziniet kādu organizāciju, kas attiecas uz iepriekšminētajām, bet neparādās šajā lapā, tad lūdzu pierakstiet to komentāros, vai atsūtiet man uz e-pastu, lai varu to atzīmēt.

Šis raksts ir turpinājums rakstam Nauda jaunam biznesam.

Ar bankām Latvijā šobrīd ir tā, ka jaunam biznesam principā kredīti tiek izsniegti tikai pret ķīlu, pie tam ķīlai ir jābūt tādai, kas bankai patīk. Savukārt, ja Jums nav ķīlas, vai viņa bankai nepatīk, tad bankās īsti nav ko darīt, izņemot gadījumus, ja Jums ir pacietība un stipri nervi, un Jūs esiet gatavi ilgi cīnīties, tad variet mēģināt Hipotēku bankā, jo viņu pārziņā ir dažādas Altum programmas, kuru ietvaros, viņi mēdz izsniegt arī tādus kredītus, kurus citās bankās nedabūsiet. Bet atcerieties, ka Hipotēku banka prasīs no jums ne tikai daudz dažādus dokumentus, bet arī daudz pacietības un nervu.

Turpinot ķidāt iespējamos finansējuma avotus, skatāmies ES struktūrfondus – tiem ir uzmanīgi jāseko līdzi un jāpēta, kurā brīdī kura programma plāno vērties vaļā, cik tur ir naudas, un kas tur ir jāpaspēj izdarīt. Man ir zināma pieredze arī ar šiem struktūrfondiem. Paldies Dievam, šī pieredze ir diezgan pozitīva, jo tajās reizēs, kad esam sākuši vākt dokumentāciju un veikuši visus sagatavošanās darbus, ir izdevies arī saņemt struktūrfondu naudu. Jāatzīst, ka arī šeit pacietība ir ļoti noderīga.

Vispār kopumā runājot par finansējuma piesaistīšanu biznesam, vienmēr ir vajadzīga liela pacietība un daudz darba.

Riska kapitālisti un biznesa eņģeļi – manuprāt šīs organizācijas šobrīd Latvijā ir ļoti vāji attīstītas. Diemžēl līdz šim, ar maziem izņēmumiem, pārsvarā esmu saskāries ar diezgan neieinteresētu un formālu attieksmi no šo organizāciju puses. Bet fakts ir tas, ka man ir izdevies uztrāpīt, laikam, uz diviem cilvēkiem no divām dažādām organizācijām, kuri ir bijuši gatavi vismaz pa telefonu man izskaidrot viņu organizāciju darbības principus. Lai cik esmu centies sarunāt tikšanos, lai cilvēki man klātienē izskaidrotu viņu pārstāvēto organizāciju darbības principus, un, galvenais, to, kā viņi skatās un novērtē dažādus potenciālos investīciju projektus, līdz šim labākais rezultāts ir bijušas šīs divas sarunas pa telefonu.

Kopumā mans patreizējais iespaids par situāciju Latvijā kādā ir potenciālais jaunais uzņēmējs bez lielas pieredzes un plašiem kontaktiem, un bez bankām tīkamas ķīlas, kuram ir vajadzīgs finansējums jauna biznesa uzsākšanai, ir diezgan bēdīgs.

Es esmu saskāries ar to, ka, nemaz nerunājot par bankām un struktūrfondu administratoriem, arī riska kapitālisti un biznesa eņģeļu organizācijas, sagaida un pat pieprasa, lai jaunais uzņēmējs ar savu unikālo biznesa ideju būtu bezmaz tāds, kurš šādu ideju jau vismaz vienreiz ir realizējis. Tikai te uzreiz rodas jautājums, kāpēc tik spēcīgam un pieredzējušam cilvēkam būtu vajadzīga kāda palīdzība, jo viņš taču pats jau ir spējis sapelnīt gana daudz, lai arī turpmāk pats varētu attīstīties.

Protams, riska kapitālistus un biznesa eņģeļus var arī saprast, jo jaunā projekta komandas pieredze ļoti būtiski ietekmēs to, vai projekts būs veiksmīgs. Bet ko lai dara tie jaunie uzņēmēji, kuriem ir ideja, bet nav šīs lieliskās pieredzes? Viņi grib darboties, viņiem ir enerģija, viņiem ir ticība projekta veiksmei, viņiem ir laiks, viņiem ir mazas prasības pret dzīves ērtību un ir vēlme daudz sasniegt. Viņiem patiesībā ir vajadzīga palīdzība ne tikai ar finansēm, bet arī ar mazajām uzņēmējdarbības sākuma niansēm, vajadzīgas konsultācijas, kā labāk dibināt jauno uzņēmumu, kur bāzēties, kādas telpas īrēt, vai labāk telpas pirkt. Kaut vai tie paši grāmatvedības pakalpojumi, ko ar tiem darīt, pie kā kārtot grāmatvedību, vai labāk pašiem taisīt atskaites un sniegt VIDā, utt.

Cik man ir pagaidām izdevies izpētīt finansēšanas un atbalsta iespējas šādiem jaunajiem uzņēmējiem, tad šobrīd situācijā ir tiešām bēdīga. Ir kaut kādas dažas organizācijas ar kurām var mēģināt par kaut ko runāt, bet pozitīva rezultāta iespējamība ir diezgan maza.

Ir viens cerību stariņš, par to nākamajā rakstā Biznesa inkubatori.

Es vairākkārt esmu saskāries ar vajadzību atrast finansējumu jauna biznesa uzsākšanai. Vairākas reizes man tas ir bijis aktuāli saistībā ar maniem projektiem, un ir arī daudz situācijas, kad klientu uzdevumā meklēju naudu jauna biznesa uzsākšanai.

Es šai rakstā nerunāšu par visām iespējamajām jauno biznesu situācijām, bet tikai par dažām. Ja mēģinātu strukturēt visas iespējamās startējamā biznesa situācijas, tās varētu iedalīt:

• jauno biznesu uzsāk cilvēks ar pieredzi uzņēmējdarbībā vai bez tās,
• jaunā biznesa vadības komandas pieredze atbilst/neatbilst nozarei,
• uzņēmējam ir/nav sava nauda pirmajām investīcijām,
• jaunais uzņēmums ražos produktu vai sniegs pakalpojumu,
• cik lieli ieguldījumi ir nepieciešami, lai sāktu biznesu (investīcijas ražotnes izveidē vai tikai biroja īre, kancelejas preces, juristu konsultācijas un grāmatvedības pakalpojumi),
• jaunā biznesa risku novērtējums (cik liela būs iespēja atgūt ieguldīto naudu biznesa neveiksmes gadījumā),
• u.c.

Pēdējā laikā esmu saskāries ar vajadzību atrast dažāda lieluma finansējumu dažādiem projektiem. Nesen man zvanīja viens vīrs, kuram vajag 1 milj. Eiro, lai uzbūvētu rūpnīcu, tad vēl ir viens web projekts, kuram meklēju finansējumu 8 tūkst. Ls, vakar runāju ar vienu vīru, kurš vēlas izveidot inovatīva produkta ražotni un viņam ir vajadzīgs finansējums ap 250 tūkst. Ls .

Ir vairāku veidu organizācijas, kur var meklēt finansējumu, piemēram:

• bankas,
• ES struktūrfondi,
• riska kapitāla fondi un biznesa eņģeļi,
• biznesa inkubatori,
• radi, draugi, paziņas.

Runājot par iespējamajiem finansējuma avotiem, gribu atzīmēt, ar ko atšķiras banku finansējums no ES struktūrfondu, riska kapitālistu un biznesa eņģeļu finansējuma.

Bankas naudu vienmēr aizdod, viņas nekad neiegulda naudu, līdz ar to tas nozīmē, ka arī biznesa neveiksmes gadījumā Jums būs šī nauda bankai jāatmaksā. ES struktūrfondu nauda ir gandrīz kā dāvinājums, Jūs to iegūstat un Jums tā nebūs jāatmaksā. Protams, ir jāievēro katrai programmai atbilstošie nosacījumi, kā šo naudu iegūt, kā to tērēt un kā vadīt biznesu turpmākos 5 gadus. Ja šos nosacījumus neievēro, tad gan var nākties naudu atmaksāt. Savukārt riska kapitālisti un biznesa eņģeļi iegulda naudu biznesos apmaiņā pret kapitāla daļām uzņēmumā, tātad kļūst par biznesa līdzīpašniekiem. Mīnuss šādos gadījumos ir tas, ka daļa no „tortes” ir jāatdod riska kapitālistam un tas, ka viņš mēģinās vairāk ietekmēt biznesu, nekā bankas. Plusi ir tādi, ka riska kapitālists būs vairāk ieinteresēts, lai bizness izdodas, līdz ar to, viņš daudz ātrāk reaģēs un palīdzēs arī ar savu pieredzi, bet pats galvenais pluss ir tas, ka biznesa neveiksmes gadījumā Jums šī nauda nebūs riska kapitālistam jāatgriež. Riska kapitālisti no biznesa eņģeļiem manuprāt atšķiras ar to, kurā biznesa stadijā viņi ir gatavi iesaistīties, bet par to citā reizē.

Turpinājums rakstā Nauda jaunam biznesam II