Kādu laiku nebija izdevies man neko uzrakstīt, bet nu, pēc pirmajām nedēļām biznesa inkubētāja amatā ir radušās dažas atziņas, ko gribās padot tālāk. Ak jā, nu jau kādu brīdi esmu JIC biznesa inkubatora projektu vadītājs un manā pārziņā ir pieci nelieli inkubatori Zemgales pierobežā – Aucē, Aknīstē, Elejā, Gailīšos un Neretā. Inkubācijas pakalpojumus mēs varam sniegt visā Zemgales reģionā, tā kā, ja jūs strādājat pie jauna vai esoša biznesa izveides, tad sazinieties ar mani, jo iespējams, mēs jums varam palīdzēt.

Šobrīd aktīvi nodarbojamies ar inkubējamo uzņēmumu meklēšanu un piesaisti. Lai arī liekas, ka pēc atbalsta (zināšanām un finansējuma), ko piedāvā biznesa inkubatori, vajadzētu stāvēt garai rindai, tomēr dabā šīs rindas nav un inkubējamie uzņēmumi ir gandrīz vai ar uguni jāmeklē. Pagaidām gan neesmu pilnībā sapratis, kāpēc situācija ir tieši tāda, bet daļa no iemesliem varētu būt:

- uzņēmīgo cilvēku koncentrēšanās Rīgā un tās apkārtnē (piemēram Jelgavā mums ir diezgan liela interese pēc inkubatora pakalpojumiem),

- laukos dzīvojošo cilvēku skepse par dažādām valsts atbalsta programmām (droši vien tā ir kārtējā aktivitāte, kurā ir vajadzīgi lieli līdzekļi, lai saņemtu vērā ņemamu ieguvumu),

- izpratnes trūkums par to, kas ir biznesa inkubators un ko viņā var dabūt (cilvēkus ir ļoti grūti dabūt uz prezentācijām, kurās stāstu par jaunajiem biznesa inkubatoriem un tajos pieejamajiem pakalpojumiem, bet tie cilvēki, kas ir atnākuši uz prezentācijām, parasti noklausoties kļūst pat ļoti ieinteresēti),

- tipiskais latviešu piesardzīgums (vispirms jāatrod kāds, kurš šo lietu jau ir izmēģinājis un tad es vēl padomāšu vai man tas arī var būt noderīgi)

- daudziem lauku cilvēkiem nav naudas kā tādas (viņi cīnās par izdzīvošanu, kur nu vēl runāt par jebkāda lieluma investīcijām uzņēmējdarbībā. Cilvēki meklē 1000 – 2000 Ls investīcijām minimālos pamatlīdzekļos, lai varētu vispār kaut ko uzsākt.).

Savukārt par tiem jaunajiem uzņēmējiem, kas sadūšojas pieteikties inkubatora pakalpojumiem, jāsaka, ka viņi ļoti bieži ir ļoti ilgi domājuši par iespējamo uzņēmējdarbību un manuprāt ir ļoti perspektīvi.

Viena sāpīga atziņa ir par mediju attieksmi pret šo jautājumu. Agrāk nebiju ar to tā tik skaidri saskāries, bet šoreiz skaidri redzu, ka medijiem pa lielam interesē tikai sliktās ziņas, tās viņi ir gatava paķert un nedomājot publicēt, bet par labo ziņu publicēšanu prasa naudu. Stulbi, bet fakts. Viens no reģionālajiem laikrakstiem ziņu par to, ka notiks seminārs, kurā stāstīšu par pieejamajiem inkubācijas pakalpojumiem, nomuļļāja veselu nedēļu un nopublicēja dienu pirms seminārā – rezultātā nav jābrīnās, ja seminārs tika ļoti plāni apmeklēts. Vēl daļa no medijiem ziņu vienkārši ignorēja, noliekot fakta priekšā – ja gribat, lai cilvēki uzzina par iespēju saņemt uzņēmējdarbības atbalstu, maksājiet.

Es saprotu, ka par reklāmrakstiem ir jāmaksā privātam biznesam, kurš ar to cer nopelnīt, bet šajā gadījumā ir runa par uzņēmējdarbības atbalstu. Mediji paši gaužās, ka LV ir pārāk maz atbalsta uzņēmējiem, bet tad, kad tāds ir, tad par to stāstīt grib tikai par maksu. Ir arī mediji – izņēmumi, bet tādi nav vairākums.

Ok, jābeidz sūdzēties.

Ja nu jūs pazīstat kādu cilvēku, kurš Zemgales reģionā grib veidot uzņēmumu, vai jau darbojas un grib paplašināt savu biznesu, lūdzu izstāstiet viņam, ka ir tāda iespēja saņemt atbalstu savai uzņēmējdarbībai.

Tuvākajā laikā centīšos ielikt blogā savu prezentāciju par jaunajiem biznesa inkubatoriem, kur ir informācija par tajos pieejamajiem pakalpojumiem un arī piemēriem, lai vieglāk saprast, kas zem tiem pakalpojumiem „slēpjas”.

Te nu būs kopsavilkums par maniem pieredzes gūšanas braucieniem uz Īslandes un Norvēģijas biznesa inkubatoriem, kuros tiku, pateicoties Ziemeļu Ministru padomes Business mobility grantu programmai. Lūdzu atvainojiet, ka bija tik ilgi jāgaida, bet kā jau zināms, kas ilgi nāk, tas labi nāk.

Kopumā man 5 nedēļu laikā izdevās pabūt visos piecos Īslandes biznesa inkubatoros un 4 nedēļu laikā 3 Norvēģijas inkubatoros, kā arī iepazinos ar meiteni, kas strādā pie The Hub atvēršanas Bergenā, plus vēl satikos ar vairākiem riska kapitālistiem un citām organizācijās, kuru mērķis ir palīdzēt rasties un augt jauniem uzņēmumiem. Šoreiz gan rakstīšu tikai par biznesa inkubatoriem.

No visiem apmeklētajiem inkubatoriem tikai 2 bija privāti finansēti, no kuriem viens tikko tikai sāk savu darbību, tā kā vēl jāskatās kā viņam ies. Kopumā skatoties tas ir tikai loģiski un normāli, ja biznesa inkubatorus finansē valsts vai pašvaldība, jo tas ir viņu „bizness”, jo tieši pašvaldības (caur nodokļu pieaugumu) būs galvenie materiālie ieguvēji no jaunu uzņēmumu rašanās un straujas augšanas. Interesanti novērot bija to, ka visi publiski finansēto inkubatoru vadītāji runāja par to, ka vēlētos būt pašfinansēti, neatkarīgi no publiskā finansējuma. Savukārt privāti finansēto inkubatoru vadītāji runāja par to, ka labāk censties rast publisko finansējumu, jo biznesa inkubators pats par sevi reti kad spēj dzīvot, tas pārsvarā ir naudas dedzinātājs un tāpēc viņām vienmēr būs vajadzīga finansiāla piešprice. Runājām par dažādām idejām, kā piesaistīt inkubatora finansējumu pie izinkubēto uzņēmumu ienākumiem/peļņas un tādejādi nodrošināt inkubatora dzīvotspēju, bet šiem modeļiem ir gan plusi, gan mīnusi. Galu galā, ņemot vērā to, ka gan pašvaldība, gan valsts ir galvenie ieguvēji no biznesa inkubatoru veiksmīgas darbības, būtu tikai loģiski sagaidīt, ka tās arī būtu galvenie biznesa inkubatoru finansētāji.

Pateicoties tam, ka izdevās apmeklēt tik daudz biznesa inkubatorus, radās arī ieskats to dažādībā. Tā strukturēti sadalīt tos pēc dažādiem tipiem gan nevaru, jo katrs no inkubatoriem var būt ar kaut ko atšķirīgs, lai gan to misija ir viena – veicināt jaunu uzņēmumu izaugsmi. Lielos vilcienos var tos dalīt pēc sniegto pakalpojumu apjoma: 

• universitāšu biznesa inkubatori (parasti organizē dažādus biznesa plānu konkursus/sacensības, kuru laikā palīdz izstrādāt biznesa plānus, tādejādi trenējot izpratni par biznesa plānu veidošanu un biznesa domāšanu),
• inkubatori, kas nesniedz finansiālu palīdzību, bet palīdz ar kontaktu tīklu un zināšanām (šajos inkubatoros par visu ir jāmaksā pašiem jaunajiem uzņēmējiem, bet inkubatoriem ir labi kontaktu tīkli, caur kuriem palīdz atrast nepieciešamās kompetences priekš jaunajiem uzņēmējiem. Šajos inkubatoros parasti tiek likts liels uzsvars uz to, ka jāmācās taupīt un jāmeklē veidus kā piesaistīt finansējumu. Vienā no apmeklētajiem šāda veida inkubatoriem tika piedāvāta vesela izglītības programma, kurā 3 mēnešu laikā tiek ielikts labs biznesa zināšanu pamats un iedots labs kontaktu tīkls ar speciālistiem, pie kuriem var vēlāk papildināt nepieciešamās zināšanas.),
• inkubatori, kas sniedz finansiālu palīdzību (parasti šajos inkubatoros ir pieejams finansiāls atbalsts, kas izpaužas samazinātā telpu īres maksā, samazinātā grāmatvedības, juridisko un citu pakalpojumu maksā, bez tam, dažkārt ir pieejams finansējums arī prototipu izstrādei, mārketinga izmaksām u.c. Pārsvarā šie inkubatori cenšas palīdzēt arī ar kontaktu tīklu un zināšanām, bet parasti tas nav tādā līmenī kā inkubatoros, kas specializējas tieši uz kontaktiem un zināšanām).

Atgriežoties pie teorijas, biznesa inkubatoru misija ir veicināt (paātrināt) jaunu uzņēmumu izaugsmi, ko var panākt caur:

• biznesa zināšanu celšanu,
• pieeju nepieciešamajam kontaktu tīklam,
• finansiālu atbalstu.

 Es novēroju, ka gandrīz visi inkubatori grib sniegt visas trīs iepriekšminētās lietas, bet parasti jaunie uzņēmēji uzskata, ka viņi „visu jau zina” un vienīgā problēma, kas viņiem ir – tas ir naudas trūkums. Jauno uzņēmēju tipisko pozīciju var formulēt šādi: „Nemāciet mūs dzīvot, iedodiet mums nedaudz „piķi” un mēs uztaisīsim lielo naudu.” Šī pozīcija arī ir vislielākā grūtība biznesa inkubatoru darbībā. Tie inkubatori, kas sniedz finansiālu atbalstu, tīri cilvēcīgi ar laiku zaudē uzmanību uz kontaktu nodrošināšanu un zināšanu celšanu, kas notiek dēļ jauno uzņēmēju koncentrēšanos uz finansiālā atbalsta pakalpojumu.

Vairākos abu valstu inkubatoros novēroju to, ka viņi tieši speciāli izvēlas nesniegt finansiālo atbalstu, jau sākotnēji skaidri definējot, ka inkubēšana tiks veikta tieši caur zināšanu celšanu un pieeju nepieciešamajam kontaktu tīklam. Šī izvēle tiek balstīta uz pārliecību, ka biznesa veiksmi nodrošina nevis biznesa idejas unikalitātē, bet tieši zināšanas, kā izveidot biznesu. Par šo lietu mēs varam paši pārliecināties praksē, kaut vai ar vienkāršu piemēru: ir kafejnīcas, kuras iznīkst dažos pirmajos mēnešos, bet ir kafejnīcas, kuras dzīvo ilgi.

Es šobrīd turpinu strādāt pie tā, lai izveidotu biznesa inkubatoru Rīgā, kurš nesniegs finansiālu atbalstu, bet strādās tieši pie zināšanu celšanas un palīdzības atrast kontaktus ar nepieciešamajiem cilvēkiem. Ja jūs gribat man palīdzēt izveidot šādu inkubatoru, vai gribat saņemt tā pakalpojumus, lūdzu sazinieties ar mani. Sīkāku informāciju par iespējamajiem inkubatora pakalpojumiem izklāstīšu privāti, vai tad, kad būšu dabūjis apstiprinājumu no potenciālajiem finansētājiem par inkubatora izveidi.

Uz Agra jautājumu par to, kā man iet Norvēģijā, atbildēju tik gari, ka sagribējās iepostēt arī te.

Kā jau Jūs varbūt zināt, tad esmu šobrīd Norvēģijā pateicoties Ziemeļu Ministru padomes grantam un ciemojos Bergenas biznesa inkubatorā.

Kopumā man iet labi, pat ļoti labi

Te ir krietni savādāk nekā Islandē.

Islandē ir viena liela ģimene un man arī paveicās ar inkubatora cilvēkiem, jo viņi samērā ātri sarunāja man visādas tikšanās.
Norvēģijā ir drusku oficiālāk, kultūra ir apmēram tāda, ka nevar vienkārši iet pie inkubējamajiem uzņēmumiem un sarunāt tikšanos, pirms to darīt vajag izsūtīt e-pastu ar paskaidrojumu. Apmēram tāda kultūra.

Te ir daudz jauna informācija, būs diezgan labs ieskats Norvēģijas Inovāciju kultivēšanas sistēmā.

Uzdūros meitenei, kas strādā pie The HUB atvēršanas Bergenā, drusku palīdzu viņai ar cipariem.

Biju uz vienu Connect Vest springboardu, tie viņiem te notiek krietni biežāk nekā LV, bet laikam jau pateicoties tam, ka tikai šajā Connect Vest vien ir 3 darbinieki, bēt pārējā Norge ir vēl.

Tikos ar vienu Seed Fund un Venture Fund, viņi gan neinvestē ārpus Norge, bet ieteica www.karolinskadevelopment.com, kuri investē visā Europā, bet ir cimperlīgi un investē farmācijā.

Plānoju aizbraukt uz Oslo uz 2 inkubatoriem, viens tiek uzskatīts par labāko Norge, otrs arī esot labs un fokusējas uz IT.

Rīt jāiet uz potenciālā inkubējamā uzņēmuma interviju.

Nākamajās nedēļās būs esošo uzņēmumu intervijas, kurās runās cauri padarīto un kā iet ar plāniem.

Vēl šis tas notiek, bet visu nespēju atcerēties.

Pēdējā laikā esmu ļoti aizņemts, tapēc biju palaidīs garām visas izmaiņas maksātnespējas likumā, kas attiecas uz privātpersonas maksātnespēju.

Tātad, no 2009. gada 1.jūlija ir stājušās spēka izmaiņas maksātnespējas likumā, kuras uz priātpersonas maksātnespējas procesu attiecas sekojošo, turpmāk:

- maksātnespējas ierosināšana būs nevis 5, bet 3 minimālās mēnešalgas (šobrīd 540 Ls),

- ikmēneša atlīdzība maksātnespējas administrātoram būs nevis 3, bet 1 minimālā mēnešalga (šobrīd – 180 Ls),

- maksātnespējas process varēs ilgt nevis 7, bet 5 gadus,

- lai iesniegtu privātpersonas maksātnespējas procesa pieteikumu ir jābūt nenokārtotām parādsaistībām 5000,- Ls, vai 10000,- Ls parādsaistībām, kuru izpildes termiņš iestāsies 1 gada laikā un kuras parādnieks nespēs laikā atmaksāt.

Šis jau sāk izskatīties atbilstoši šodienas realitātei un arī saīsinātais termiņš kļūst reālāks. Paredzams, ka tuvākajā laikā privātpersonu maksātnespējas procesu skaits krietni pieaugs.

Joprojām paliek neatrisināts jautājums par mājsaimniecības maksātnespēju, kuras ietvaros būtu iespēja ierosināt vienu maksātnespējas procesu ģimenei. Šobrīd sanāk ka katram ģimenes loceklim (vīram un sievai) ir jārosina savs maksātnespējas process.

Jau sen taisos uzrakstīt, ko darīt ja nevar maksāt kredītu maksājumus, bet kaut kā neatrodas laiks.

Šodien uzskrēju uz kārtējās bankas dziesmiņas par to, ka nāciet, sarunāsim. Diemžēl dabā tas gluži tā nenotiek. 90% gadījumu notiek tikai parunāšana un neizdevīgu nosacījumu piedāvāšana, kuriem cilvēki bieži vien piekrīt tikai tapēc, ka baidās iekļūt “melnajos sarakstos”.

Protams, ja rodas grūtības, vai ir skaidrs ka viņas būs, tad vajag iet uz banku un jāmēģina kautko sarunāt, izdomāt, vienoties.
BET nevajag piekrist jebkuram piedāvājumam, ko piedāvā bankas, un nevajaga baidīties no “kredītu komitejas slēdziena”, kas bieži tiek pieminēti kā akmenī kalti, tos vienmēr var mainīt.

Mans ieteikums:

• jāiet uz banku runāt,
• uztvert grūtības mierīgi, nepsihot,
• maksāt cik var (kaut vai 10 Ls),
• neaizņemties naudu priekš kredītu maksājumiem (ne no citām kredītiestādēm, ne radiem, ne draugiem) (izņēmumi ir ļoti reti gadījumi),
• aktīvi strādāt pie maksātspējas atjaunošanas (meklējiet darbu, piestrādājiet, uzsāciet biznesu, pārdodiet kautko no jums piederošā),
• ja var pārdot kredītā ņemto īpašumu par summu, kas ļauj nosegt kredītu, vai lielāko daļu no tā, tad ļoti apsveriet pārdošanas iespēju, pat ja negribās šķirties no īpašuma,
• nevelciet garumā, rīkojieties aktīvi un dinamiski,
• ja bankas darbinieks atrunājas, ka viņš nevar pieņemt lēmumu, to pieņem kāds cits, tad prasiet tikšanos ar cilvēku, kurš pieņem lēmumu.

Te nav uzskaitīti visi iespējamie veidi, kā rīkoties un ko darīt, jo katrā situācijā, protams, ir jāskatās un jādomā sava taktika.

Sen neesmu rakstījis. Dikti daudz laika prasa kaut ko uzrakstīt, tāpēc arī nesanāk tik bieži kā gribētos. Šoreiz nedaudz par biznesa inkubatoriem.

Esmu jau agrāk pieminējis un arī aprakstījis, kas ir biznesa inkubatori, kā arī sadaļā Finansējuma avoti esmu uzskaitījis visus, ko LV esmu atradis.

Man ir ļoti paveicies, jo esmu dabūjis grantu no Ziemeļu ministru padomes un tāpēc jau šonedēļ došos uz 5 nedēļām uz Islandi un septembrī vēl uz 4 nedēļām uz Norvēģiju, lai tur iepazītu šo valstu biznesa inkubatoru darbību un uzkrātu pieredzi/zināšanas, kā arī dibinātu kontaktus, kas varētu noderēt Latvijas inkubatoriem un jaunajiem uzņēmumiem.

Šī nedēļa man būs intensīvi pavadīta, visu nedēļu tiekoties ar dažādiem LV biznesa inkubatoru vadītājiem, lai vairāk iepazītu LV biznesa inkubatoru darbību un tos jautājumus, kas mūsu inkubatoriem ir aktuāli.

Pirmdien un ceturtdien biju Jelgavas biznesa inkubatorā, otrdien biju Rēzeknes biznesa inkubatorā, trešdien apmeklēju Ventspils biznesa inkubatoru un šodien tikos ar Rīgā esošā RTU biznesa inkubatora vadītāju.

Godīgi sakot, esmu patīkami ļoti pārsteigts par to darbu, ko manis apmeklētie inkubatori dara. No Rēzeknes inkubatora negaidīju, ka tur būs tik modernas iekārtas. Ja jūs vēlaties kaut ko rūpnieciski ražot un Jums ir nepieciešams izstrādāt prototipus (metāla, polikarbonāta), tad Rēzeknes inkubators Jums ļoti palīdzēs. Tā kā neesmu mašīnbūves speciālists, tad neatceros visu iekārtu nosaukumus, bet viņiem ir prototipu izveides mašīna, kas, balstoties uz 3D izstrādātu maketu veido prototipu no polikarbonāta, uzklājot to plānās kārtās, līdz ir gatavs viss prototips. Visas iekārtas, kas viņiem ir, ir CNC, jeb ar datoru vadāmās iekārtas. Vēl viņiem ir iekārta, kas ļauj pavairot prototipus, virpa, frēze, nulles punkta iestatītājs un vēl kaut kas, ko neatceros.

Savukārt, Ventspils biznesa inkubators spēcīgi strādā uz elektronikas un IT jomām. Viņi sadarbojas ar Ventspils augsto tehnoloģiju parku, kurā atrodas uzņēmums, kurš ražo iespiedplates elektroprecēm un vēl citi uzņēmumi. Inkubatorā ir vairāki uzņēmumi, kas izstrādā dažādus web produktus un citus uz IT balstītus produktus.

Jelgavas biznesa inkubatorā ir dažādi uzņēmumi. Šobrīd mazāk aktuāls, bet īpašs ir Materiālu sertificēšanas centrs, kas atrodas inkubatorā. Pie viņiem ir arī fibrolīta ražotāji, Gaisa sporta sertifikācijas centrs, un vēl vairāki interesanti uzņēmumi.

RTU biznesa inkubatora darbība šobrīd ir apdraudēta, sakarā ar finansējuma trūkumu, kas lielā mērā saistīts ar dīvainu finansējuma sadali nupat izsludinātajā konkursā par biznesa inkubatoru operatoriem. Dīvaini ir tas, ka programmā netika paredzēts finansējums biznesa inkubatoram Rīgā, bet tikai reģioniem un „radošajam” inkubatoram Rīgā. Šī inkubatora priekšrocība ir tā saistība ar RTU, līdz ar ko ir vieglāka iespēja piekļūt RTU speciālistiem un iekārtām, kuras tur ir tik daudz, ka nevar nemaz uzskaitīt.

Visus inkubatoros esošos uzņēmumus neatceros, jo man šajās dienās ir informācijas pārdozēšana. Visos biznesa inkubatoros, ko apmeklēju, saskāros ar ļoti atsaucīgiem un ieinteresētiem cilvēkiem.

Atcerieties, biznesa inkubatorā Jūs variet saņemt finansiālu atbalstu un, kas ir daudz būtiskāk, arī palīdzību ar tehnoloģijām un ar padomiem un zināšanām, kā veiksmīgāk uzsākt biznesu.

Ja vien Jums ir kāda biznesa ideja, ko vēlaties attīstīt, biznesa inkubatori var Jums ļoti palīdzēt un es ļoti iesaku pie viņiem griezties.

Šodien, diemžēl, saņemu no Rīgas domes Ieņēmumu departamenta brīdinājuma vēstuli par, to ka tiks uzsākts piedziņas process jo ir kavēts nekustamā īpašum nodokļa maksājums.

Lai kaut kā mīkstinātu situāciju, nolēmu zvanīt un runāt ar viņiem, par iespēju pagaidām neuzsākt piedziņu, jo līdz šim visus nodokļus vienmēr esam samaksājuši un arī šos plānojam maksāt.

Visu sarunu neatreferēšu, tikai “foršākās” Ieņēmumu departamenta darbinieces frāzes:

• 248,- Ls jau nav nekāda lielā summa, variet taču samaksāt!
• Mums likums liek saņemto naudu iegrāmātot tā, ka neskatoties uz to, ka par pagājušo gadu jūs samaksājāt, tad tomēr mums ir jāiegrāmato, ka tas maksājums ir daļēji par 2008.gadu un daļēji par 2009. gadu, tāpēc jūsu parāds skaitās arī par 2008.gadu, tāpēc piedziņu nevaram atlikt. (mana piebilde – par 2008.gadu viss ir samaksāts)
• Tā kā neguliet un domājiet, kā samaksāt parādu!

Izskatās, ka Rīgā uzņēmēji nav vajadzīgi. Ir vajadzīgi tikai tādi, kuri “neguļ” un laicīgi maksā nodokļus

Pēdējā laikā kautkā nesanāk laiks apsēsties un uzrakstīt, tapēc šoreiz atstāstu situāciju, kas bija pirms pāris nedēļām.

Man bija nepieciešamība uzasināt krūmgriezim ripu (esmu lauku darbu cienītājs), protams, to var izdarīt pats ar vīli, bet tā kā es ar to nenodarbojos regulāri, tad man šīs iemaņas nav attīstītas. Un risinot šo vajadzību manī radās pardomas par mūsu bāleļiņu biznesa domāšanu.

1) izrādās, ja tu gribi uzasināt savu lauku instrumentu, vai to saregulēt, tad Rīgā un sestdienā tas ir gandrīz neiespējami, jo gandrīz visi servisi strādā tikai darba laikā. Varbūt es gribu nezin ko, bet man liekas, ka šie servisi pāris darbadienas varētu nestrādāt vispār, bet tieši sestdienā tiem būtu jāstrādā pilnu dienu.

2) Kad jau biju atradis un uzasinājis savu ripu (Rīgā ir laikam tikai viena vieta, kur to dara uz speciāla darbagalda – Infleks ), tad iegāju pēc konsultācijas tuvumā esošajā dārza tehnikas veikalā, kur vīrs apjautājās, cik es esmu samaksājis Infleksā par ripas asināšanu. Kad izstāstīju cik, tad viņš lepni nokomentēja, ka viņš būtu paprasījis 2x vairāk, pie tam būtu asinājis ar roku.

Lai arī roku darbs, teorētiski, ir augstāk vērtējams, tad laikam jau ne šajā situācijā, kur runa ir par precizitāti. Man liekas, ka šāda domāšana – kā vairāk paņemt naudas, nevis kā efektīvāk strādāt, arī ir viens no iemesliem, kapēc Latvijā ir tik dramatisks IKP kritums.

Lai vai kā, ir arī viens labs piemērs – Husqvarnas serviss Siguldā, precīzu adresi neatceros, bet, no Rīgas braucot, viņš atrodas Siguldas šosejas kreisajā pusē uzreiz aiz dīvaina paskata benzīntanka. Tur gan agrāk strādāja viens džeks, kurš regulāri sasolīja, bet neizdarīja laika, bet viņa neizdarības parasti piesedz (izdara viņa vietā) pārējie darbinieki. Viņi strādā arī sestdienās.

Kādu laiku jau šis jautājums tiek cilāts, bet šodien beidzot saeima 2.lasījumā ir pieņēmusi, ka fizisku personu (privātpersonu) maksātnespējas procesa ikmēneša maksājums maksātnespējas administratoram būs 1 minimālā mēnešalga.

Ziņu izlasīju Dienas biznesā.

Kaut kas ar hostingu bija sagājis šķērsām, tāpēc vairāk kā nedēļu blogs īsti nestrādāja. Nu jau izskatās, ka būs dzīvotājs. Cerams, ka uz ilgu laiku.

Es apsveru galvā domu, ka visu to, kas saistīts ar kredītu jautājumiem, turpmāk rakstīt uzņēmuma lapā www.drosi.lv . Bet pilnīgi skaidra bilde man vēl nav.

Ja Jums ir kādi jautājumi uz kuriem Jūs labprāt dzirdētu atbildi no manis, vai manu viedokli, tad lūdzu rakstiet. Tas man palīdzēs saņemties uzrakstīt un arī saprast par ko rakstīt.