Kādu laiku nebija izdevies man neko uzrakstīt, bet nu, pēc pirmajām nedēļām biznesa inkubētāja amatā ir radušās dažas atziņas, ko gribās padot tālāk. Ak jā, nu jau kādu brīdi esmu JIC biznesa inkubatora projektu vadītājs un manā pārziņā ir pieci nelieli inkubatori Zemgales pierobežā – Aucē, Aknīstē, Elejā, Gailīšos un Neretā. Inkubācijas pakalpojumus mēs varam sniegt visā Zemgales reģionā, tā kā, ja jūs strādājat pie jauna vai esoša biznesa izveides, tad sazinieties ar mani, jo iespējams, mēs jums varam palīdzēt.

Šobrīd aktīvi nodarbojamies ar inkubējamo uzņēmumu meklēšanu un piesaisti. Lai arī liekas, ka pēc atbalsta (zināšanām un finansējuma), ko piedāvā biznesa inkubatori, vajadzētu stāvēt garai rindai, tomēr dabā šīs rindas nav un inkubējamie uzņēmumi ir gandrīz vai ar uguni jāmeklē. Pagaidām gan neesmu pilnībā sapratis, kāpēc situācija ir tieši tāda, bet daļa no iemesliem varētu būt:

- uzņēmīgo cilvēku koncentrēšanās Rīgā un tās apkārtnē (piemēram Jelgavā mums ir diezgan liela interese pēc inkubatora pakalpojumiem),

- laukos dzīvojošo cilvēku skepse par dažādām valsts atbalsta programmām (droši vien tā ir kārtējā aktivitāte, kurā ir vajadzīgi lieli līdzekļi, lai saņemtu vērā ņemamu ieguvumu),

- izpratnes trūkums par to, kas ir biznesa inkubators un ko viņā var dabūt (cilvēkus ir ļoti grūti dabūt uz prezentācijām, kurās stāstu par jaunajiem biznesa inkubatoriem un tajos pieejamajiem pakalpojumiem, bet tie cilvēki, kas ir atnākuši uz prezentācijām, parasti noklausoties kļūst pat ļoti ieinteresēti),

- tipiskais latviešu piesardzīgums (vispirms jāatrod kāds, kurš šo lietu jau ir izmēģinājis un tad es vēl padomāšu vai man tas arī var būt noderīgi)

- daudziem lauku cilvēkiem nav naudas kā tādas (viņi cīnās par izdzīvošanu, kur nu vēl runāt par jebkāda lieluma investīcijām uzņēmējdarbībā. Cilvēki meklē 1000 – 2000 Ls investīcijām minimālos pamatlīdzekļos, lai varētu vispār kaut ko uzsākt.).

Savukārt par tiem jaunajiem uzņēmējiem, kas sadūšojas pieteikties inkubatora pakalpojumiem, jāsaka, ka viņi ļoti bieži ir ļoti ilgi domājuši par iespējamo uzņēmējdarbību un manuprāt ir ļoti perspektīvi.

Viena sāpīga atziņa ir par mediju attieksmi pret šo jautājumu. Agrāk nebiju ar to tā tik skaidri saskāries, bet šoreiz skaidri redzu, ka medijiem pa lielam interesē tikai sliktās ziņas, tās viņi ir gatava paķert un nedomājot publicēt, bet par labo ziņu publicēšanu prasa naudu. Stulbi, bet fakts. Viens no reģionālajiem laikrakstiem ziņu par to, ka notiks seminārs, kurā stāstīšu par pieejamajiem inkubācijas pakalpojumiem, nomuļļāja veselu nedēļu un nopublicēja dienu pirms seminārā – rezultātā nav jābrīnās, ja seminārs tika ļoti plāni apmeklēts. Vēl daļa no medijiem ziņu vienkārši ignorēja, noliekot fakta priekšā – ja gribat, lai cilvēki uzzina par iespēju saņemt uzņēmējdarbības atbalstu, maksājiet.

Es saprotu, ka par reklāmrakstiem ir jāmaksā privātam biznesam, kurš ar to cer nopelnīt, bet šajā gadījumā ir runa par uzņēmējdarbības atbalstu. Mediji paši gaužās, ka LV ir pārāk maz atbalsta uzņēmējiem, bet tad, kad tāds ir, tad par to stāstīt grib tikai par maksu. Ir arī mediji – izņēmumi, bet tādi nav vairākums.

Ok, jābeidz sūdzēties.

Ja nu jūs pazīstat kādu cilvēku, kurš Zemgales reģionā grib veidot uzņēmumu, vai jau darbojas un grib paplašināt savu biznesu, lūdzu izstāstiet viņam, ka ir tāda iespēja saņemt atbalstu savai uzņēmējdarbībai.

Tuvākajā laikā centīšos ielikt blogā savu prezentāciju par jaunajiem biznesa inkubatoriem, kur ir informācija par tajos pieejamajiem pakalpojumiem un arī piemēriem, lai vieglāk saprast, kas zem tiem pakalpojumiem „slēpjas”.

Uz Agra jautājumu par to, kā man iet Norvēģijā, atbildēju tik gari, ka sagribējās iepostēt arī te.

Kā jau Jūs varbūt zināt, tad esmu šobrīd Norvēģijā pateicoties Ziemeļu Ministru padomes grantam un ciemojos Bergenas biznesa inkubatorā.

Kopumā man iet labi, pat ļoti labi

Te ir krietni savādāk nekā Islandē.

Islandē ir viena liela ģimene un man arī paveicās ar inkubatora cilvēkiem, jo viņi samērā ātri sarunāja man visādas tikšanās.
Norvēģijā ir drusku oficiālāk, kultūra ir apmēram tāda, ka nevar vienkārši iet pie inkubējamajiem uzņēmumiem un sarunāt tikšanos, pirms to darīt vajag izsūtīt e-pastu ar paskaidrojumu. Apmēram tāda kultūra.

Te ir daudz jauna informācija, būs diezgan labs ieskats Norvēģijas Inovāciju kultivēšanas sistēmā.

Uzdūros meitenei, kas strādā pie The HUB atvēršanas Bergenā, drusku palīdzu viņai ar cipariem.

Biju uz vienu Connect Vest springboardu, tie viņiem te notiek krietni biežāk nekā LV, bet laikam jau pateicoties tam, ka tikai šajā Connect Vest vien ir 3 darbinieki, bēt pārējā Norge ir vēl.

Tikos ar vienu Seed Fund un Venture Fund, viņi gan neinvestē ārpus Norge, bet ieteica www.karolinskadevelopment.com, kuri investē visā Europā, bet ir cimperlīgi un investē farmācijā.

Plānoju aizbraukt uz Oslo uz 2 inkubatoriem, viens tiek uzskatīts par labāko Norge, otrs arī esot labs un fokusējas uz IT.

Rīt jāiet uz potenciālā inkubējamā uzņēmuma interviju.

Nākamajās nedēļās būs esošo uzņēmumu intervijas, kurās runās cauri padarīto un kā iet ar plāniem.

Vēl šis tas notiek, bet visu nespēju atcerēties.

Sen neesmu rakstījis. Dikti daudz laika prasa kaut ko uzrakstīt, tāpēc arī nesanāk tik bieži kā gribētos. Šoreiz nedaudz par biznesa inkubatoriem.

Esmu jau agrāk pieminējis un arī aprakstījis, kas ir biznesa inkubatori, kā arī sadaļā Finansējuma avoti esmu uzskaitījis visus, ko LV esmu atradis.

Man ir ļoti paveicies, jo esmu dabūjis grantu no Ziemeļu ministru padomes un tāpēc jau šonedēļ došos uz 5 nedēļām uz Islandi un septembrī vēl uz 4 nedēļām uz Norvēģiju, lai tur iepazītu šo valstu biznesa inkubatoru darbību un uzkrātu pieredzi/zināšanas, kā arī dibinātu kontaktus, kas varētu noderēt Latvijas inkubatoriem un jaunajiem uzņēmumiem.

Šī nedēļa man būs intensīvi pavadīta, visu nedēļu tiekoties ar dažādiem LV biznesa inkubatoru vadītājiem, lai vairāk iepazītu LV biznesa inkubatoru darbību un tos jautājumus, kas mūsu inkubatoriem ir aktuāli.

Pirmdien un ceturtdien biju Jelgavas biznesa inkubatorā, otrdien biju Rēzeknes biznesa inkubatorā, trešdien apmeklēju Ventspils biznesa inkubatoru un šodien tikos ar Rīgā esošā RTU biznesa inkubatora vadītāju.

Godīgi sakot, esmu patīkami ļoti pārsteigts par to darbu, ko manis apmeklētie inkubatori dara. No Rēzeknes inkubatora negaidīju, ka tur būs tik modernas iekārtas. Ja jūs vēlaties kaut ko rūpnieciski ražot un Jums ir nepieciešams izstrādāt prototipus (metāla, polikarbonāta), tad Rēzeknes inkubators Jums ļoti palīdzēs. Tā kā neesmu mašīnbūves speciālists, tad neatceros visu iekārtu nosaukumus, bet viņiem ir prototipu izveides mašīna, kas, balstoties uz 3D izstrādātu maketu veido prototipu no polikarbonāta, uzklājot to plānās kārtās, līdz ir gatavs viss prototips. Visas iekārtas, kas viņiem ir, ir CNC, jeb ar datoru vadāmās iekārtas. Vēl viņiem ir iekārta, kas ļauj pavairot prototipus, virpa, frēze, nulles punkta iestatītājs un vēl kaut kas, ko neatceros.

Savukārt, Ventspils biznesa inkubators spēcīgi strādā uz elektronikas un IT jomām. Viņi sadarbojas ar Ventspils augsto tehnoloģiju parku, kurā atrodas uzņēmums, kurš ražo iespiedplates elektroprecēm un vēl citi uzņēmumi. Inkubatorā ir vairāki uzņēmumi, kas izstrādā dažādus web produktus un citus uz IT balstītus produktus.

Jelgavas biznesa inkubatorā ir dažādi uzņēmumi. Šobrīd mazāk aktuāls, bet īpašs ir Materiālu sertificēšanas centrs, kas atrodas inkubatorā. Pie viņiem ir arī fibrolīta ražotāji, Gaisa sporta sertifikācijas centrs, un vēl vairāki interesanti uzņēmumi.

RTU biznesa inkubatora darbība šobrīd ir apdraudēta, sakarā ar finansējuma trūkumu, kas lielā mērā saistīts ar dīvainu finansējuma sadali nupat izsludinātajā konkursā par biznesa inkubatoru operatoriem. Dīvaini ir tas, ka programmā netika paredzēts finansējums biznesa inkubatoram Rīgā, bet tikai reģioniem un „radošajam” inkubatoram Rīgā. Šī inkubatora priekšrocība ir tā saistība ar RTU, līdz ar ko ir vieglāka iespēja piekļūt RTU speciālistiem un iekārtām, kuras tur ir tik daudz, ka nevar nemaz uzskaitīt.

Visus inkubatoros esošos uzņēmumus neatceros, jo man šajās dienās ir informācijas pārdozēšana. Visos biznesa inkubatoros, ko apmeklēju, saskāros ar ļoti atsaucīgiem un ieinteresētiem cilvēkiem.

Atcerieties, biznesa inkubatorā Jūs variet saņemt finansiālu atbalstu un, kas ir daudz būtiskāk, arī palīdzību ar tehnoloģijām un ar padomiem un zināšanām, kā veiksmīgāk uzsākt biznesu.

Ja vien Jums ir kāda biznesa ideja, ko vēlaties attīstīt, biznesa inkubatori var Jums ļoti palīdzēt un es ļoti iesaku pie viņiem griezties.

Šodien, diemžēl, saņemu no Rīgas domes Ieņēmumu departamenta brīdinājuma vēstuli par, to ka tiks uzsākts piedziņas process jo ir kavēts nekustamā īpašum nodokļa maksājums.

Lai kaut kā mīkstinātu situāciju, nolēmu zvanīt un runāt ar viņiem, par iespēju pagaidām neuzsākt piedziņu, jo līdz šim visus nodokļus vienmēr esam samaksājuši un arī šos plānojam maksāt.

Visu sarunu neatreferēšu, tikai “foršākās” Ieņēmumu departamenta darbinieces frāzes:

• 248,- Ls jau nav nekāda lielā summa, variet taču samaksāt!
• Mums likums liek saņemto naudu iegrāmātot tā, ka neskatoties uz to, ka par pagājušo gadu jūs samaksājāt, tad tomēr mums ir jāiegrāmato, ka tas maksājums ir daļēji par 2008.gadu un daļēji par 2009. gadu, tāpēc jūsu parāds skaitās arī par 2008.gadu, tāpēc piedziņu nevaram atlikt. (mana piebilde – par 2008.gadu viss ir samaksāts)
• Tā kā neguliet un domājiet, kā samaksāt parādu!

Izskatās, ka Rīgā uzņēmēji nav vajadzīgi. Ir vajadzīgi tikai tādi, kuri “neguļ” un laicīgi maksā nodokļus

Pēdējā laikā kautkā nesanāk laiks apsēsties un uzrakstīt, tapēc šoreiz atstāstu situāciju, kas bija pirms pāris nedēļām.

Man bija nepieciešamība uzasināt krūmgriezim ripu (esmu lauku darbu cienītājs), protams, to var izdarīt pats ar vīli, bet tā kā es ar to nenodarbojos regulāri, tad man šīs iemaņas nav attīstītas. Un risinot šo vajadzību manī radās pardomas par mūsu bāleļiņu biznesa domāšanu.

1) izrādās, ja tu gribi uzasināt savu lauku instrumentu, vai to saregulēt, tad Rīgā un sestdienā tas ir gandrīz neiespējami, jo gandrīz visi servisi strādā tikai darba laikā. Varbūt es gribu nezin ko, bet man liekas, ka šie servisi pāris darbadienas varētu nestrādāt vispār, bet tieši sestdienā tiem būtu jāstrādā pilnu dienu.

2) Kad jau biju atradis un uzasinājis savu ripu (Rīgā ir laikam tikai viena vieta, kur to dara uz speciāla darbagalda – Infleks ), tad iegāju pēc konsultācijas tuvumā esošajā dārza tehnikas veikalā, kur vīrs apjautājās, cik es esmu samaksājis Infleksā par ripas asināšanu. Kad izstāstīju cik, tad viņš lepni nokomentēja, ka viņš būtu paprasījis 2x vairāk, pie tam būtu asinājis ar roku.

Lai arī roku darbs, teorētiski, ir augstāk vērtējams, tad laikam jau ne šajā situācijā, kur runa ir par precizitāti. Man liekas, ka šāda domāšana – kā vairāk paņemt naudas, nevis kā efektīvāk strādāt, arī ir viens no iemesliem, kapēc Latvijā ir tik dramatisks IKP kritums.

Lai vai kā, ir arī viens labs piemērs – Husqvarnas serviss Siguldā, precīzu adresi neatceros, bet, no Rīgas braucot, viņš atrodas Siguldas šosejas kreisajā pusē uzreiz aiz dīvaina paskata benzīntanka. Tur gan agrāk strādāja viens džeks, kurš regulāri sasolīja, bet neizdarīja laika, bet viņa neizdarības parasti piesedz (izdara viņa vietā) pārējie darbinieki. Viņi strādā arī sestdienās.

Kādu laiku atpakaļ tiku rakstījis par biznesa inkubatoriem un par iespējamo atbalstu jauniem uzņēmumiem. Šajā sakarā gribu Jūs informēt par Jēkabpils un Aizkraukles biznesa ideju konkursiem.

Konkursos var piedalīties visi cilvēki, kuri ir vai nu deklarēti atbilstošajā novadā, vai arī to uzņēmuma adrese ir atbilstošajā novadā un tas nav vecāks par 2 gadiem. (Precīzāk skatieties konkursu nolikumos)

Diemžēl laiks kurā var pieteikties uz konkursiem ir atlicis pavisam nedaudz, konkursu termiņs ir 2009.gada 9.februāris.

Zinu, ka tas nav nekāds lielais laiks, lai sagatavotu pieteikumu konkursam, bet ja Jums jau ir padomā kāda biznesa ideja un atlicis tikvien, kā to noformulēt, tad es Jūs ļoti aicinu nekavēties un piedalīties konkursā. Pat ja Jūs viņā nevinnēsiet, tad šis gatavošanās process Jums vienalga noderēs, jo palīdzēs Jums noformulēt jūsu biznesa ideju.

Vairāk par konkursiem var uzzināt Jelgavas inovāciju centra mājaslapā , te būs precīzas saites:

Aizkraukles biznesa ideju konkurss

Jēkabpils biznesa ideju konkurss

Kapēc vispār ir vērts piedalīties šajā konkursā:

1) iespēja vinnēt galveno balvu – komercdarbības atbalsta pakalpojumi (Aizkrauklē – 2500 Ls , Jēkabpilī 4500 Ls) apmērā,

2) kā jau pieminēju iepriekš, iespēja, pēc laba parauga, noformulēt savu biznesa ideju.

Konkursu balvas faktiski ir biznesa inkubatora pakalpojumi, kurus šajā gadījumā sniegs Jelgavas inovāciju centrs (arī biznesa inkubators).  Šajā sakārā rodas iespēja arī vairāk iepazīt, kas vispār ir biznesa inkubatoru sniegtie labumi. Manuprāt, galvenie ieguvumi no biznesa inkubatoriem ir:

1) biznesa inkubatoru apmaksātie pakalpojumi, kurus saņem jaunie inkubējamie uzņēmumi,

2) zināšanas, padoms, atbalsts, līdzīgi domājošo sabiedrība, pieredze un tamlīdzīgie ieguvumi, ko mēs (jaunie un arī vecie uzņēmēji) vienmēr vēlamies saņemt.

Manuprāt otrais punkts ir pat daudz vērtīgāks, nekā pirmais.

Lūdzu, lūdzu, lūdzu, ja Jūs paši neplānojiet tuvākajā laikā uzsākt jaunu biznesu, bet Jums ir pazīstami cilvēki, kas grib sākt biznesu, vai ir nesen sākuši un dzīvo, vai ir deklarēti abos šajos novados, tad padodiet šo ziņu tālāk.

Tā kā, lūdzu piedodiet vēlo ziņu, un vēlu veiksmi konkursu pieteikuma anketu aizpildīšanā.

Ja nu galīgi netiekat galā ar pieteikumiem, tad atcerieties, ka variet prasīt padomus Jelgavas inovāciju centra projektu vadītājai – Gunai Markovai (tel:63048749 vai 28825011, e-pasts – guna@jic.lv).

p.s. Variet prasīt padomus arī man.

Turpinot iepriekšējos rakstus Nauda jaunam biznesam un Nauda jaunam biznesam II esmu nonācis līdz biznesa inkubatoriem.

Kas tad ir biznesa inkubators un kāpēc es domāju, ka tas ir cerīgs pasākums jauno biznesu uzsācējiem?

Biznesa inkubators – tā ir organizācija, kas veicina jaunu un sekmīgu uzņēmumu rašanos, „inkubācijas” periodā nodrošinot tiem nepieciešamo atbalstu: telpas, biznesa atbalsta pakalpojumus (sekretariāts, juridiskās konsultācijas, grāmatvedības pakalpojumi, biznesa konsultācijas, nozares ekspertu padomi, u.c.), kontaktu tīklu, atbalstu finansējuma piesaistē, u.c.

Principā, biznesa inkubatoram vajadzētu būt tai vietai, kurā palīdz jaunajam uzņēmējam atsperties un arī piesaistīt vajadzīgo finansējumu. Galvenais, ko var iegūt no darbības inkubatorā ir pieredzējušu cilvēku padomi par to, kā veidot un attīstīt izvēlēto biznesu. Līdz ar to uzskatu, ka šai inkubatora komandai un piesaistītajiem ekspertiem arī ir izšķiroša loma tajā, cik kvalitatīvi inkubators palīdzēs jaunajiem uzņēmējiem.

Biznesa inkubatoru sfēra Latvijā šobrīd ir maz attīstīta. Tā ir relatīvi jauna lieta Latvijā. Ir inkubatori, kas strādā jau vairākus gadus. Ir viens inkubators, kurš ir pārstājis darboties. Bet lielos vilcienos skatoties, tos, manuprāt, vajag vēl krietni vairāk.

Kas tad mums ir šobrīd? Uzskaitīšu, ko esmu atradis (dabūju info no LIAA):

Latvijas Tehnoloģiskais centrs

Latvijas Tehnoloģiskais parks

Venstpils Augsto Tehnoloģiju parka Biznesa inkubators

Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs

Ogres biznesa un inovāciju inkubators

Jelgavas biznesa inkubators

ZTP “Valdeka” biznesa un tehnoloģiju centrs

Valmieras biznesa un inovāciju inkubators

Ventspils Digitālā centra biznesa inkubators

Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra biznesa inkubators

Rīgas Stradiņa Universitātes Medicīnas aparātbūves Inovāciju centrs

Rēzeknes augstskolas inovāciju centrs

Viena ļoti pozitīva ziņa ir tā, ka tuvākajā laikā vajadzētu nākt vaļā vienai ES struktūrfondu programmai – Biznesa inkubatori, kuras ietvaros tiks atbalstīta 10 inkubatoru izveide (100%) un tiks arī finansēta to darbība, ja nemaldos, tad līdz pat 7 gadiem (pirmos 2 gadus 100%, pēc tam mazāk). Tiks atbalstīta 2 inkubatoru izveide katrā Latvijas reģionā. Šai gadījumā gan netiks atbalstīta būvniecība inkubatora, vai inkubējamā uzņēmuma vajadzībām, bet tiks finansēta biznesa inkubatora operatora izveide un darbība. Jāatzīst, gan, ka, lai izveidotu šādu inkubatoru, ir jāizpilda diezgan daudz prasības, bet tas šajā gadījumā manuprāt ir tikai labi. Kopējais finansējuma apjoms ir 20 208 601 Ls, kas nozīmē, ka uz katrs inkubators var izmantot ap 2 milj. Ls. Ja nemaldos, tad uz šo finansējumu var pieteikties arī jau esošie inkubatori, bet, manuprāt, būtu krietni labāk, ja papildus jau esošajiem inkubatoriem tiktu izveidoti vēl desmit, pie tam tajās Latvijas pilsētās, kur šobrīd nav šādu inkubatoru.

Tā kā cerēsim, ka šīs programmas rezultātā radīsies vēl 10 jauni inkubatori ar spēcīgām to vadības komandām.

Savukārt tiem uzņēmējiem, kas meklē atbalstu saviem jaunajiem biznesiem un dzīvo pilsētās, kurās jau ir biznesa inkubatori, noteikti ir vērts izskatīt šo inkubatoru piedāvātos pakalpojumus.

Kamēr rakstu iesākto rakstu sēriju Nauda jaunam biznesam, sanāk vairākkārt meklēt informāciju dažādos avotos, kurus itkā zinu, bet vienalga vajadzīga piepūle, lai tos katru reizi no jauna sameklētu.

Tāpēc, lai man šī meklēšana būtu vieglāka, es savām vajadzībām izveidoju jaunu sadaļu/lapu – Finansējuma avoti, kurā plānoju salikt iekšā visu, ko atradīšu par kredītiestādēm, vai citām organizācijām, kurās var meklēt finansējumu gan privātām vajadzībām, gan biznesam. Tāpat domāju vākt arī informāciju par organizācijām, kas var palīdzēt ar finansējumu un padomu, gan jauniem, gan jau esošiem biznesiem.

Ja Jūs ziniet kādu organizāciju, kas attiecas uz iepriekšminētajām, bet neparādās šajā lapā, tad lūdzu pierakstiet to komentāros, vai atsūtiet man uz e-pastu, lai varu to atzīmēt.

Šis raksts ir turpinājums rakstam Nauda jaunam biznesam.

Ar bankām Latvijā šobrīd ir tā, ka jaunam biznesam principā kredīti tiek izsniegti tikai pret ķīlu, pie tam ķīlai ir jābūt tādai, kas bankai patīk. Savukārt, ja Jums nav ķīlas, vai viņa bankai nepatīk, tad bankās īsti nav ko darīt, izņemot gadījumus, ja Jums ir pacietība un stipri nervi, un Jūs esiet gatavi ilgi cīnīties, tad variet mēģināt Hipotēku bankā, jo viņu pārziņā ir dažādas Altum programmas, kuru ietvaros, viņi mēdz izsniegt arī tādus kredītus, kurus citās bankās nedabūsiet. Bet atcerieties, ka Hipotēku banka prasīs no jums ne tikai daudz dažādus dokumentus, bet arī daudz pacietības un nervu.

Turpinot ķidāt iespējamos finansējuma avotus, skatāmies ES struktūrfondus – tiem ir uzmanīgi jāseko līdzi un jāpēta, kurā brīdī kura programma plāno vērties vaļā, cik tur ir naudas, un kas tur ir jāpaspēj izdarīt. Man ir zināma pieredze arī ar šiem struktūrfondiem. Paldies Dievam, šī pieredze ir diezgan pozitīva, jo tajās reizēs, kad esam sākuši vākt dokumentāciju un veikuši visus sagatavošanās darbus, ir izdevies arī saņemt struktūrfondu naudu. Jāatzīst, ka arī šeit pacietība ir ļoti noderīga.

Vispār kopumā runājot par finansējuma piesaistīšanu biznesam, vienmēr ir vajadzīga liela pacietība un daudz darba.

Riska kapitālisti un biznesa eņģeļi – manuprāt šīs organizācijas šobrīd Latvijā ir ļoti vāji attīstītas. Diemžēl līdz šim, ar maziem izņēmumiem, pārsvarā esmu saskāries ar diezgan neieinteresētu un formālu attieksmi no šo organizāciju puses. Bet fakts ir tas, ka man ir izdevies uztrāpīt, laikam, uz diviem cilvēkiem no divām dažādām organizācijām, kuri ir bijuši gatavi vismaz pa telefonu man izskaidrot viņu organizāciju darbības principus. Lai cik esmu centies sarunāt tikšanos, lai cilvēki man klātienē izskaidrotu viņu pārstāvēto organizāciju darbības principus, un, galvenais, to, kā viņi skatās un novērtē dažādus potenciālos investīciju projektus, līdz šim labākais rezultāts ir bijušas šīs divas sarunas pa telefonu.

Kopumā mans patreizējais iespaids par situāciju Latvijā kādā ir potenciālais jaunais uzņēmējs bez lielas pieredzes un plašiem kontaktiem, un bez bankām tīkamas ķīlas, kuram ir vajadzīgs finansējums jauna biznesa uzsākšanai, ir diezgan bēdīgs.

Es esmu saskāries ar to, ka, nemaz nerunājot par bankām un struktūrfondu administratoriem, arī riska kapitālisti un biznesa eņģeļu organizācijas, sagaida un pat pieprasa, lai jaunais uzņēmējs ar savu unikālo biznesa ideju būtu bezmaz tāds, kurš šādu ideju jau vismaz vienreiz ir realizējis. Tikai te uzreiz rodas jautājums, kāpēc tik spēcīgam un pieredzējušam cilvēkam būtu vajadzīga kāda palīdzība, jo viņš taču pats jau ir spējis sapelnīt gana daudz, lai arī turpmāk pats varētu attīstīties.

Protams, riska kapitālistus un biznesa eņģeļus var arī saprast, jo jaunā projekta komandas pieredze ļoti būtiski ietekmēs to, vai projekts būs veiksmīgs. Bet ko lai dara tie jaunie uzņēmēji, kuriem ir ideja, bet nav šīs lieliskās pieredzes? Viņi grib darboties, viņiem ir enerģija, viņiem ir ticība projekta veiksmei, viņiem ir laiks, viņiem ir mazas prasības pret dzīves ērtību un ir vēlme daudz sasniegt. Viņiem patiesībā ir vajadzīga palīdzība ne tikai ar finansēm, bet arī ar mazajām uzņēmējdarbības sākuma niansēm, vajadzīgas konsultācijas, kā labāk dibināt jauno uzņēmumu, kur bāzēties, kādas telpas īrēt, vai labāk telpas pirkt. Kaut vai tie paši grāmatvedības pakalpojumi, ko ar tiem darīt, pie kā kārtot grāmatvedību, vai labāk pašiem taisīt atskaites un sniegt VIDā, utt.

Cik man ir pagaidām izdevies izpētīt finansēšanas un atbalsta iespējas šādiem jaunajiem uzņēmējiem, tad šobrīd situācijā ir tiešām bēdīga. Ir kaut kādas dažas organizācijas ar kurām var mēģināt par kaut ko runāt, bet pozitīva rezultāta iespējamība ir diezgan maza.

Ir viens cerību stariņš, par to nākamajā rakstā Biznesa inkubatori.

Es vairākkārt esmu saskāries ar vajadzību atrast finansējumu jauna biznesa uzsākšanai. Vairākas reizes man tas ir bijis aktuāli saistībā ar maniem projektiem, un ir arī daudz situācijas, kad klientu uzdevumā meklēju naudu jauna biznesa uzsākšanai.

Es šai rakstā nerunāšu par visām iespējamajām jauno biznesu situācijām, bet tikai par dažām. Ja mēģinātu strukturēt visas iespējamās startējamā biznesa situācijas, tās varētu iedalīt:

• jauno biznesu uzsāk cilvēks ar pieredzi uzņēmējdarbībā vai bez tās,
• jaunā biznesa vadības komandas pieredze atbilst/neatbilst nozarei,
• uzņēmējam ir/nav sava nauda pirmajām investīcijām,
• jaunais uzņēmums ražos produktu vai sniegs pakalpojumu,
• cik lieli ieguldījumi ir nepieciešami, lai sāktu biznesu (investīcijas ražotnes izveidē vai tikai biroja īre, kancelejas preces, juristu konsultācijas un grāmatvedības pakalpojumi),
• jaunā biznesa risku novērtējums (cik liela būs iespēja atgūt ieguldīto naudu biznesa neveiksmes gadījumā),
• u.c.

Pēdējā laikā esmu saskāries ar vajadzību atrast dažāda lieluma finansējumu dažādiem projektiem. Nesen man zvanīja viens vīrs, kuram vajag 1 milj. Eiro, lai uzbūvētu rūpnīcu, tad vēl ir viens web projekts, kuram meklēju finansējumu 8 tūkst. Ls, vakar runāju ar vienu vīru, kurš vēlas izveidot inovatīva produkta ražotni un viņam ir vajadzīgs finansējums ap 250 tūkst. Ls .

Ir vairāku veidu organizācijas, kur var meklēt finansējumu, piemēram:

• bankas,
• ES struktūrfondi,
• riska kapitāla fondi un biznesa eņģeļi,
• biznesa inkubatori,
• radi, draugi, paziņas.

Runājot par iespējamajiem finansējuma avotiem, gribu atzīmēt, ar ko atšķiras banku finansējums no ES struktūrfondu, riska kapitālistu un biznesa eņģeļu finansējuma.

Bankas naudu vienmēr aizdod, viņas nekad neiegulda naudu, līdz ar to tas nozīmē, ka arī biznesa neveiksmes gadījumā Jums būs šī nauda bankai jāatmaksā. ES struktūrfondu nauda ir gandrīz kā dāvinājums, Jūs to iegūstat un Jums tā nebūs jāatmaksā. Protams, ir jāievēro katrai programmai atbilstošie nosacījumi, kā šo naudu iegūt, kā to tērēt un kā vadīt biznesu turpmākos 5 gadus. Ja šos nosacījumus neievēro, tad gan var nākties naudu atmaksāt. Savukārt riska kapitālisti un biznesa eņģeļi iegulda naudu biznesos apmaiņā pret kapitāla daļām uzņēmumā, tātad kļūst par biznesa līdzīpašniekiem. Mīnuss šādos gadījumos ir tas, ka daļa no „tortes” ir jāatdod riska kapitālistam un tas, ka viņš mēģinās vairāk ietekmēt biznesu, nekā bankas. Plusi ir tādi, ka riska kapitālists būs vairāk ieinteresēts, lai bizness izdodas, līdz ar to, viņš daudz ātrāk reaģēs un palīdzēs arī ar savu pieredzi, bet pats galvenais pluss ir tas, ka biznesa neveiksmes gadījumā Jums šī nauda nebūs riska kapitālistam jāatgriež. Riska kapitālisti no biznesa eņģeļiem manuprāt atšķiras ar to, kurā biznesa stadijā viņi ir gatavi iesaistīties, bet par to citā reizē.

Turpinājums rakstā Nauda jaunam biznesam II