Pagājušo 5dien apmeklēju biznesa inkubatoru (BI) – Rampen, kas atrodas Hässleholm, tikos ar CEO Hakan Isaksson, mājaslapa www.rampen.nu . Šis ir viens no Skane reģiona BI, kurš kopā atrodas 3 apdzīvotās vietās un cik sapratu, Hässleholm ir lielākā no tām. Dibināts 2006.gadā un to finansē no līdzīga avota, kā visi LV BI (Eiropas Reģionālās attīstības fonda) + vietējā banka, Skane reģions, 6 pašvaldības, Hogskolan Kristianstad (augstkola), nekustamo īpašumu kompānija.

Darbojas līdzīgi, kā citi Swe BI, inkubē max 2 gadus, ar līdzīgu pakalpojumu klāstu:

- hands-on guidelines, coaching and powerful network,

- assistance with business development, patent applications, prototyping, calculations/prognosis, etc.,

- advanced evaluatio tools developed by SRI (Swe organizācijas, kas palīdz ar inkubācijas metodiku) in Silicon Valley,

- ofice space in the incubator.

Uzņem inkubācijai tādus uzņēmumus kuri atbilst sekojošiem kritērijiem:

- Local engagement – your registrated address for your business should be in the Skane Nordost region,

- Strong business potential through innovative and unique business content,

- Need to invest in knowledge (šo gribu izcelt, jo viņi ņem tikai tādus uzņēmumus, kuri apzinās, ka viņiem ir vajadzība un kuriem ir vajadzība investēt zināšanās, lai attīstītu viņu produktu un biznesu),

- Strong growth profile,

- Need to establish a major network and contacts (Hakans uzsvēra, šo kā lielu inkubatora pienesumu, jo BI spēj īsā laikā palīdzēt sakontaktēt ar pareizajiem cilvēkiem. Jāatzīmē, ka LV BI arī strādā pie šī jautājuma, bet LV jaunie uzņēmumi šo pagaidām reti novērtē.)

Dažādās pilsētās Rampen fokusējas uz dažādām nozarēm, kas saistīts ar konkrētajās pilsētās esošajām kompetencēm, kuras dzīvo tur esošajos lielajos uzņēmumos un universitātēs vai skolās, piemēram – Hässleholm Rampen fokusējas uz IT, sounddesign, logistic/transport nozarēm. Man radās jautājums, ko BI var palīdzēt transporta nozares uzņēmumiem, paskaidrojumam Hakans iedeva piemērus – radīta mežistrādes piekabe ar iespēju piekabes asīm mainīt savu atrašanos vietu, tādejādi palielinot caurgājāmību un stabilitāti; radīts vilcienu vagons/platforma uz kura transportē automašīnas, bet nevis horizontālā stāvoklī, bet gandrīz vertikālā, tādejādi ļaujot uz viena vilciena sastāva uzkraut vairāk automašīnu.

Vēl daži inkubēto uzņēmumu piemēri:

- DRSK DEvelopment AB – izgatavo „dental training models/medtech”, piemēram – zobārstu studentiem domātus „urbjamos un spricējamos” zobus ar sensoriem, kas signalizē, ja students ieurbj saknē utml.

- Waterloo – kopā ar Scania radījuši atkritumu savācēju mašīnās iebūvētus atkritumu konteineru mazgātājus ar speciālu šķidrumu, lai atkritumus konteinerus profilaktiski mazgātu un tajos nekrātos pārlieku daudz baktēriju,

- Akutinsats – radījuši pilnīgi automātisku iekārtu, kura ļauj nelaimes gadījumu gadījumā noturēt bērna sirdsdarbību līdz ierodas „ātrā palīdzība” un šo iekārtu kopā ar apmācībām izplāta Swe bērnudārzos kā franšīzi.

Pārrunājām sadarbības iespējas, iezīmējās dažas idejas. Arī te ir iespēja LV ICT uzņēmumiem piedāvāt savus pakalpojumus, turpinu gaidīt LV ICT uzņēmumu īsos aprakstus, lai varu nosūtīt man pazīstamajiem Skandināvijas BI.

Vēl Hakans man ieteica Stokholmā apmeklēt Karolinska institute un solīja palīdzēt saorganizēt tikšanos ar studentu biznesa inkuatoru Kopenhāgenā.

Pievienoju Hässleholm BI bildes, protams kopējā iebūvētā virtuve un ēdamzona, un biroju telpas. Te uzņēmumu darba vietas ir atsevišķās telpās, lai iegūtu vairāk izolāciju, bet ar stiklotu sienu, lai tomēr būtu kopējā apritē un veidotu dzīvības sajūtu inkubatorā. Šobrīd Rampen visas uzņēmumu vietas ir aizņemtas un daļa no ražojošajiem uzņēmumiem, nemaz neatrodas Rampen telpās. Tepat biroja telpās ir ierīkota mazā darbnīciņa ar 3D printeri (kurš ļauj „drukāt” plastmasas prototipus), jo viņiem te ir minētais zobārstu bizness un citi biznesi, kuriem noder paspēlēties ar tehniskām lietām.

Šis ir apkopojums no šodienas tikšanās ar „Cleantech Inn Sweden” projekta vadītāju Johanu. Tehnopol ir viena no daudzajām SWE inovāciju sistēmas organizācijām, kuru finansē pašvaldība un vēl citi avoti. Tehnopol nav nekāda sakara ar vienu no pazīstamākajiem FIN biznesa inkubatoriem Tehnopolis.

Tehnopol kopā ir 12 business coaches (BC) kuriem visiem ir personīga pieredze biznesā, kuri visi ir piedalījušies vairāku biznesu izveidē. Kopā viņu pieredze nosedz tādas jomas, kā IT, Life science, Traditional industries („parastā” ražošana), Cleantech.

Tehnopol nav biznesa inkubators (BI) un nepiedāvā klasiskos BI pakalpojumus, bet pie nepieciešamības palīdz tikt kādā no inkubatoriem, lai saņemtu tajos pieejamos pakalpojumus un finansējumu, kā arī palīdz „Fail fast and cheap”, kas ir milžigs ieguvums, ja to salīdzina ar „Fail slow and expensive”. Viņi darbojas pēc „Open door” principa, kas nozīmē, ka ir gatavi konsultēt jebkuru uzņēmumu, neatkarīgi, vai viņš ir jau kādu laiku darbojies, vai ir jauns, vai jau ir kādā BI, vai nemaz netaisās tur būt, tikvien kā uzņēmējdarbības nozarei ir jāatbilst viņu lauciņam.

Savukārt Cleantech ir viens no diviem lielākajiem Tehnopol projektiem, otrs ir MHBC ar kura vadītāju tikšos nākošnedēļ. Abu šo projektu mērķis ir izstrādāt jaunas inkubācijas metodes, jo, ņemot vērā to, ka BI SWE darbojas jau vairāk kā 20 gadus, tad ir pamats kļūt uzmanīgiem, vai viņu metodes nav kļuvušas vecas/laikam neatbilstošas.

MHBC projektu finansē tādi uzņēmumi kā Ericsson, Telia Sonera, u.c., bet Cleantech – SWE valdība.

Viņu BC bez maksas sniedz konsultācijas uzņēmumiem, kuri pie viņiem griežas.

Cleantech gadījumā, lai saņemtu BC konsultācijas ir jāatbilst šādām prasībām:

- National (SWE reģistrēts uzņēmums, ar vismaz daļēju klātbūtni SWE tirgū),

- Tikai Cleantech companies (šajā gadījumā ar Cleantech tiek saprasts – Innovations that significantly contribute to the sustainable societe),

- Growth companies (uzņēmumi kuri aug vai grib augt) with Global ambitions.

Ko viņi piedāvā/kas ir ieguvumi:

- Membership (it ads value, because it’s approval, that this companie allready has been checked by „Cleantech Inn Sweden” and has evaluated as potential)

- Development

o Business advice brom BC only for them who ask it,

o Business development tools,

o Network,

- Realisation – palīdzība/spiediens tiešām attīstīties,

- Network of members,

- Customers (ir līgumi ar lielajiem SWE uzņēmumiem, par to, ka tie labprāt kļūst par pirmajiem jauno produktu klientiem, pat pirms vēl tie ir izstrādāti) and clusters (uzņēmumus ar līdzīgiem mērķa tirgiem, „pako” pa vairākiem, lai būtu vieglāk tikt uz prezentācijām pie lielajiem uzņēmumiem,

- Financing (know, who want to invest)

- PR, lobbying

Sakarā ar to, ka SWE nav neviens BI, kurš fokusētos tieši uz Cleantech biznesiem, tad Cleantech Inn Sweden ir tie, kuri specializējas šo biznesu veicināšanā, tāpēc arī viņi var piedāvāt BC pakalpojumus, kas ir kā papildus padomi/treniņi tiem padomiem, ko var saņemt no citiem SWE BI. Cleantech Inn Sweden ir tie, kas apkopo Cleantech biznesu inkubācijas kompetenci un var to sniegt kā pakalpojumu BI.

Centīšos šādus īsos aprakstus sagatavot par visiem BI vai tamlīdzīgajām organizācijām, kuras apmeklēšu tuvākajās nedēļās

p.s. Tie, kas zin angļu valodu labāk par mani, lūdzu piedodiet, ka Jūs to ziniet labāk

Kādu laiku nebija izdevies man neko uzrakstīt, bet nu, pēc pirmajām nedēļām biznesa inkubētāja amatā ir radušās dažas atziņas, ko gribās padot tālāk. Ak jā, nu jau kādu brīdi esmu JIC biznesa inkubatora projektu vadītājs un manā pārziņā ir pieci nelieli inkubatori Zemgales pierobežā – Aucē, Aknīstē, Elejā, Gailīšos un Neretā. Inkubācijas pakalpojumus mēs varam sniegt visā Zemgales reģionā, tā kā, ja jūs strādājat pie jauna vai esoša biznesa izveides, tad sazinieties ar mani, jo iespējams, mēs jums varam palīdzēt.

Šobrīd aktīvi nodarbojamies ar inkubējamo uzņēmumu meklēšanu un piesaisti. Lai arī liekas, ka pēc atbalsta (zināšanām un finansējuma), ko piedāvā biznesa inkubatori, vajadzētu stāvēt garai rindai, tomēr dabā šīs rindas nav un inkubējamie uzņēmumi ir gandrīz vai ar uguni jāmeklē. Pagaidām gan neesmu pilnībā sapratis, kāpēc situācija ir tieši tāda, bet daļa no iemesliem varētu būt:

- uzņēmīgo cilvēku koncentrēšanās Rīgā un tās apkārtnē (piemēram Jelgavā mums ir diezgan liela interese pēc inkubatora pakalpojumiem),

- laukos dzīvojošo cilvēku skepse par dažādām valsts atbalsta programmām (droši vien tā ir kārtējā aktivitāte, kurā ir vajadzīgi lieli līdzekļi, lai saņemtu vērā ņemamu ieguvumu),

- izpratnes trūkums par to, kas ir biznesa inkubators un ko viņā var dabūt (cilvēkus ir ļoti grūti dabūt uz prezentācijām, kurās stāstu par jaunajiem biznesa inkubatoriem un tajos pieejamajiem pakalpojumiem, bet tie cilvēki, kas ir atnākuši uz prezentācijām, parasti noklausoties kļūst pat ļoti ieinteresēti),

- tipiskais latviešu piesardzīgums (vispirms jāatrod kāds, kurš šo lietu jau ir izmēģinājis un tad es vēl padomāšu vai man tas arī var būt noderīgi)

- daudziem lauku cilvēkiem nav naudas kā tādas (viņi cīnās par izdzīvošanu, kur nu vēl runāt par jebkāda lieluma investīcijām uzņēmējdarbībā. Cilvēki meklē 1000 – 2000 Ls investīcijām minimālos pamatlīdzekļos, lai varētu vispār kaut ko uzsākt.).

Savukārt par tiem jaunajiem uzņēmējiem, kas sadūšojas pieteikties inkubatora pakalpojumiem, jāsaka, ka viņi ļoti bieži ir ļoti ilgi domājuši par iespējamo uzņēmējdarbību un manuprāt ir ļoti perspektīvi.

Viena sāpīga atziņa ir par mediju attieksmi pret šo jautājumu. Agrāk nebiju ar to tā tik skaidri saskāries, bet šoreiz skaidri redzu, ka medijiem pa lielam interesē tikai sliktās ziņas, tās viņi ir gatava paķert un nedomājot publicēt, bet par labo ziņu publicēšanu prasa naudu. Stulbi, bet fakts. Viens no reģionālajiem laikrakstiem ziņu par to, ka notiks seminārs, kurā stāstīšu par pieejamajiem inkubācijas pakalpojumiem, nomuļļāja veselu nedēļu un nopublicēja dienu pirms seminārā – rezultātā nav jābrīnās, ja seminārs tika ļoti plāni apmeklēts. Vēl daļa no medijiem ziņu vienkārši ignorēja, noliekot fakta priekšā – ja gribat, lai cilvēki uzzina par iespēju saņemt uzņēmējdarbības atbalstu, maksājiet.

Es saprotu, ka par reklāmrakstiem ir jāmaksā privātam biznesam, kurš ar to cer nopelnīt, bet šajā gadījumā ir runa par uzņēmējdarbības atbalstu. Mediji paši gaužās, ka LV ir pārāk maz atbalsta uzņēmējiem, bet tad, kad tāds ir, tad par to stāstīt grib tikai par maksu. Ir arī mediji – izņēmumi, bet tādi nav vairākums.

Ok, jābeidz sūdzēties.

Ja nu jūs pazīstat kādu cilvēku, kurš Zemgales reģionā grib veidot uzņēmumu, vai jau darbojas un grib paplašināt savu biznesu, lūdzu izstāstiet viņam, ka ir tāda iespēja saņemt atbalstu savai uzņēmējdarbībai.

Tuvākajā laikā centīšos ielikt blogā savu prezentāciju par jaunajiem biznesa inkubatoriem, kur ir informācija par tajos pieejamajiem pakalpojumiem un arī piemēriem, lai vieglāk saprast, kas zem tiem pakalpojumiem „slēpjas”.

Uz Agra jautājumu par to, kā man iet Norvēģijā, atbildēju tik gari, ka sagribējās iepostēt arī te.

Kā jau Jūs varbūt zināt, tad esmu šobrīd Norvēģijā pateicoties Ziemeļu Ministru padomes grantam un ciemojos Bergenas biznesa inkubatorā.

Kopumā man iet labi, pat ļoti labi

Te ir krietni savādāk nekā Islandē.

Islandē ir viena liela ģimene un man arī paveicās ar inkubatora cilvēkiem, jo viņi samērā ātri sarunāja man visādas tikšanās.
Norvēģijā ir drusku oficiālāk, kultūra ir apmēram tāda, ka nevar vienkārši iet pie inkubējamajiem uzņēmumiem un sarunāt tikšanos, pirms to darīt vajag izsūtīt e-pastu ar paskaidrojumu. Apmēram tāda kultūra.

Te ir daudz jauna informācija, būs diezgan labs ieskats Norvēģijas Inovāciju kultivēšanas sistēmā.

Uzdūros meitenei, kas strādā pie The HUB atvēršanas Bergenā, drusku palīdzu viņai ar cipariem.

Biju uz vienu Connect Vest springboardu, tie viņiem te notiek krietni biežāk nekā LV, bet laikam jau pateicoties tam, ka tikai šajā Connect Vest vien ir 3 darbinieki, bēt pārējā Norge ir vēl.

Tikos ar vienu Seed Fund un Venture Fund, viņi gan neinvestē ārpus Norge, bet ieteica www.karolinskadevelopment.com, kuri investē visā Europā, bet ir cimperlīgi un investē farmācijā.

Plānoju aizbraukt uz Oslo uz 2 inkubatoriem, viens tiek uzskatīts par labāko Norge, otrs arī esot labs un fokusējas uz IT.

Rīt jāiet uz potenciālā inkubējamā uzņēmuma interviju.

Nākamajās nedēļās būs esošo uzņēmumu intervijas, kurās runās cauri padarīto un kā iet ar plāniem.

Vēl šis tas notiek, bet visu nespēju atcerēties.

Sen neesmu rakstījis. Dikti daudz laika prasa kaut ko uzrakstīt, tāpēc arī nesanāk tik bieži kā gribētos. Šoreiz nedaudz par biznesa inkubatoriem.

Esmu jau agrāk pieminējis un arī aprakstījis, kas ir biznesa inkubatori, kā arī sadaļā Finansējuma avoti esmu uzskaitījis visus, ko LV esmu atradis.

Man ir ļoti paveicies, jo esmu dabūjis grantu no Ziemeļu ministru padomes un tāpēc jau šonedēļ došos uz 5 nedēļām uz Islandi un septembrī vēl uz 4 nedēļām uz Norvēģiju, lai tur iepazītu šo valstu biznesa inkubatoru darbību un uzkrātu pieredzi/zināšanas, kā arī dibinātu kontaktus, kas varētu noderēt Latvijas inkubatoriem un jaunajiem uzņēmumiem.

Šī nedēļa man būs intensīvi pavadīta, visu nedēļu tiekoties ar dažādiem LV biznesa inkubatoru vadītājiem, lai vairāk iepazītu LV biznesa inkubatoru darbību un tos jautājumus, kas mūsu inkubatoriem ir aktuāli.

Pirmdien un ceturtdien biju Jelgavas biznesa inkubatorā, otrdien biju Rēzeknes biznesa inkubatorā, trešdien apmeklēju Ventspils biznesa inkubatoru un šodien tikos ar Rīgā esošā RTU biznesa inkubatora vadītāju.

Godīgi sakot, esmu patīkami ļoti pārsteigts par to darbu, ko manis apmeklētie inkubatori dara. No Rēzeknes inkubatora negaidīju, ka tur būs tik modernas iekārtas. Ja jūs vēlaties kaut ko rūpnieciski ražot un Jums ir nepieciešams izstrādāt prototipus (metāla, polikarbonāta), tad Rēzeknes inkubators Jums ļoti palīdzēs. Tā kā neesmu mašīnbūves speciālists, tad neatceros visu iekārtu nosaukumus, bet viņiem ir prototipu izveides mašīna, kas, balstoties uz 3D izstrādātu maketu veido prototipu no polikarbonāta, uzklājot to plānās kārtās, līdz ir gatavs viss prototips. Visas iekārtas, kas viņiem ir, ir CNC, jeb ar datoru vadāmās iekārtas. Vēl viņiem ir iekārta, kas ļauj pavairot prototipus, virpa, frēze, nulles punkta iestatītājs un vēl kaut kas, ko neatceros.

Savukārt, Ventspils biznesa inkubators spēcīgi strādā uz elektronikas un IT jomām. Viņi sadarbojas ar Ventspils augsto tehnoloģiju parku, kurā atrodas uzņēmums, kurš ražo iespiedplates elektroprecēm un vēl citi uzņēmumi. Inkubatorā ir vairāki uzņēmumi, kas izstrādā dažādus web produktus un citus uz IT balstītus produktus.

Jelgavas biznesa inkubatorā ir dažādi uzņēmumi. Šobrīd mazāk aktuāls, bet īpašs ir Materiālu sertificēšanas centrs, kas atrodas inkubatorā. Pie viņiem ir arī fibrolīta ražotāji, Gaisa sporta sertifikācijas centrs, un vēl vairāki interesanti uzņēmumi.

RTU biznesa inkubatora darbība šobrīd ir apdraudēta, sakarā ar finansējuma trūkumu, kas lielā mērā saistīts ar dīvainu finansējuma sadali nupat izsludinātajā konkursā par biznesa inkubatoru operatoriem. Dīvaini ir tas, ka programmā netika paredzēts finansējums biznesa inkubatoram Rīgā, bet tikai reģioniem un „radošajam” inkubatoram Rīgā. Šī inkubatora priekšrocība ir tā saistība ar RTU, līdz ar ko ir vieglāka iespēja piekļūt RTU speciālistiem un iekārtām, kuras tur ir tik daudz, ka nevar nemaz uzskaitīt.

Visus inkubatoros esošos uzņēmumus neatceros, jo man šajās dienās ir informācijas pārdozēšana. Visos biznesa inkubatoros, ko apmeklēju, saskāros ar ļoti atsaucīgiem un ieinteresētiem cilvēkiem.

Atcerieties, biznesa inkubatorā Jūs variet saņemt finansiālu atbalstu un, kas ir daudz būtiskāk, arī palīdzību ar tehnoloģijām un ar padomiem un zināšanām, kā veiksmīgāk uzsākt biznesu.

Ja vien Jums ir kāda biznesa ideja, ko vēlaties attīstīt, biznesa inkubatori var Jums ļoti palīdzēt un es ļoti iesaku pie viņiem griezties.

Turpinot iepriekšējos rakstus Nauda jaunam biznesam un Nauda jaunam biznesam II esmu nonācis līdz biznesa inkubatoriem.

Kas tad ir biznesa inkubators un kāpēc es domāju, ka tas ir cerīgs pasākums jauno biznesu uzsācējiem?

Biznesa inkubators – tā ir organizācija, kas veicina jaunu un sekmīgu uzņēmumu rašanos, „inkubācijas” periodā nodrošinot tiem nepieciešamo atbalstu: telpas, biznesa atbalsta pakalpojumus (sekretariāts, juridiskās konsultācijas, grāmatvedības pakalpojumi, biznesa konsultācijas, nozares ekspertu padomi, u.c.), kontaktu tīklu, atbalstu finansējuma piesaistē, u.c.

Principā, biznesa inkubatoram vajadzētu būt tai vietai, kurā palīdz jaunajam uzņēmējam atsperties un arī piesaistīt vajadzīgo finansējumu. Galvenais, ko var iegūt no darbības inkubatorā ir pieredzējušu cilvēku padomi par to, kā veidot un attīstīt izvēlēto biznesu. Līdz ar to uzskatu, ka šai inkubatora komandai un piesaistītajiem ekspertiem arī ir izšķiroša loma tajā, cik kvalitatīvi inkubators palīdzēs jaunajiem uzņēmējiem.

Biznesa inkubatoru sfēra Latvijā šobrīd ir maz attīstīta. Tā ir relatīvi jauna lieta Latvijā. Ir inkubatori, kas strādā jau vairākus gadus. Ir viens inkubators, kurš ir pārstājis darboties. Bet lielos vilcienos skatoties, tos, manuprāt, vajag vēl krietni vairāk.

Kas tad mums ir šobrīd? Uzskaitīšu, ko esmu atradis (dabūju info no LIAA):

Latvijas Tehnoloģiskais centrs

Latvijas Tehnoloģiskais parks

Venstpils Augsto Tehnoloģiju parka Biznesa inkubators

Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs

Ogres biznesa un inovāciju inkubators

Jelgavas biznesa inkubators

ZTP “Valdeka” biznesa un tehnoloģiju centrs

Valmieras biznesa un inovāciju inkubators

Ventspils Digitālā centra biznesa inkubators

Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra biznesa inkubators

Rīgas Stradiņa Universitātes Medicīnas aparātbūves Inovāciju centrs

Rēzeknes augstskolas inovāciju centrs

Viena ļoti pozitīva ziņa ir tā, ka tuvākajā laikā vajadzētu nākt vaļā vienai ES struktūrfondu programmai – Biznesa inkubatori, kuras ietvaros tiks atbalstīta 10 inkubatoru izveide (100%) un tiks arī finansēta to darbība, ja nemaldos, tad līdz pat 7 gadiem (pirmos 2 gadus 100%, pēc tam mazāk). Tiks atbalstīta 2 inkubatoru izveide katrā Latvijas reģionā. Šai gadījumā gan netiks atbalstīta būvniecība inkubatora, vai inkubējamā uzņēmuma vajadzībām, bet tiks finansēta biznesa inkubatora operatora izveide un darbība. Jāatzīst, gan, ka, lai izveidotu šādu inkubatoru, ir jāizpilda diezgan daudz prasības, bet tas šajā gadījumā manuprāt ir tikai labi. Kopējais finansējuma apjoms ir 20 208 601 Ls, kas nozīmē, ka uz katrs inkubators var izmantot ap 2 milj. Ls. Ja nemaldos, tad uz šo finansējumu var pieteikties arī jau esošie inkubatori, bet, manuprāt, būtu krietni labāk, ja papildus jau esošajiem inkubatoriem tiktu izveidoti vēl desmit, pie tam tajās Latvijas pilsētās, kur šobrīd nav šādu inkubatoru.

Tā kā cerēsim, ka šīs programmas rezultātā radīsies vēl 10 jauni inkubatori ar spēcīgām to vadības komandām.

Savukārt tiem uzņēmējiem, kas meklē atbalstu saviem jaunajiem biznesiem un dzīvo pilsētās, kurās jau ir biznesa inkubatori, noteikti ir vērts izskatīt šo inkubatoru piedāvātos pakalpojumus.

Kamēr rakstu iesākto rakstu sēriju Nauda jaunam biznesam, sanāk vairākkārt meklēt informāciju dažādos avotos, kurus itkā zinu, bet vienalga vajadzīga piepūle, lai tos katru reizi no jauna sameklētu.

Tāpēc, lai man šī meklēšana būtu vieglāka, es savām vajadzībām izveidoju jaunu sadaļu/lapu – Finansējuma avoti, kurā plānoju salikt iekšā visu, ko atradīšu par kredītiestādēm, vai citām organizācijām, kurās var meklēt finansējumu gan privātām vajadzībām, gan biznesam. Tāpat domāju vākt arī informāciju par organizācijām, kas var palīdzēt ar finansējumu un padomu, gan jauniem, gan jau esošiem biznesiem.

Ja Jūs ziniet kādu organizāciju, kas attiecas uz iepriekšminētajām, bet neparādās šajā lapā, tad lūdzu pierakstiet to komentāros, vai atsūtiet man uz e-pastu, lai varu to atzīmēt.

Šis raksts ir turpinājums rakstam Nauda jaunam biznesam.

Ar bankām Latvijā šobrīd ir tā, ka jaunam biznesam principā kredīti tiek izsniegti tikai pret ķīlu, pie tam ķīlai ir jābūt tādai, kas bankai patīk. Savukārt, ja Jums nav ķīlas, vai viņa bankai nepatīk, tad bankās īsti nav ko darīt, izņemot gadījumus, ja Jums ir pacietība un stipri nervi, un Jūs esiet gatavi ilgi cīnīties, tad variet mēģināt Hipotēku bankā, jo viņu pārziņā ir dažādas Altum programmas, kuru ietvaros, viņi mēdz izsniegt arī tādus kredītus, kurus citās bankās nedabūsiet. Bet atcerieties, ka Hipotēku banka prasīs no jums ne tikai daudz dažādus dokumentus, bet arī daudz pacietības un nervu.

Turpinot ķidāt iespējamos finansējuma avotus, skatāmies ES struktūrfondus – tiem ir uzmanīgi jāseko līdzi un jāpēta, kurā brīdī kura programma plāno vērties vaļā, cik tur ir naudas, un kas tur ir jāpaspēj izdarīt. Man ir zināma pieredze arī ar šiem struktūrfondiem. Paldies Dievam, šī pieredze ir diezgan pozitīva, jo tajās reizēs, kad esam sākuši vākt dokumentāciju un veikuši visus sagatavošanās darbus, ir izdevies arī saņemt struktūrfondu naudu. Jāatzīst, ka arī šeit pacietība ir ļoti noderīga.

Vispār kopumā runājot par finansējuma piesaistīšanu biznesam, vienmēr ir vajadzīga liela pacietība un daudz darba.

Riska kapitālisti un biznesa eņģeļi – manuprāt šīs organizācijas šobrīd Latvijā ir ļoti vāji attīstītas. Diemžēl līdz šim, ar maziem izņēmumiem, pārsvarā esmu saskāries ar diezgan neieinteresētu un formālu attieksmi no šo organizāciju puses. Bet fakts ir tas, ka man ir izdevies uztrāpīt, laikam, uz diviem cilvēkiem no divām dažādām organizācijām, kuri ir bijuši gatavi vismaz pa telefonu man izskaidrot viņu organizāciju darbības principus. Lai cik esmu centies sarunāt tikšanos, lai cilvēki man klātienē izskaidrotu viņu pārstāvēto organizāciju darbības principus, un, galvenais, to, kā viņi skatās un novērtē dažādus potenciālos investīciju projektus, līdz šim labākais rezultāts ir bijušas šīs divas sarunas pa telefonu.

Kopumā mans patreizējais iespaids par situāciju Latvijā kādā ir potenciālais jaunais uzņēmējs bez lielas pieredzes un plašiem kontaktiem, un bez bankām tīkamas ķīlas, kuram ir vajadzīgs finansējums jauna biznesa uzsākšanai, ir diezgan bēdīgs.

Es esmu saskāries ar to, ka, nemaz nerunājot par bankām un struktūrfondu administratoriem, arī riska kapitālisti un biznesa eņģeļu organizācijas, sagaida un pat pieprasa, lai jaunais uzņēmējs ar savu unikālo biznesa ideju būtu bezmaz tāds, kurš šādu ideju jau vismaz vienreiz ir realizējis. Tikai te uzreiz rodas jautājums, kāpēc tik spēcīgam un pieredzējušam cilvēkam būtu vajadzīga kāda palīdzība, jo viņš taču pats jau ir spējis sapelnīt gana daudz, lai arī turpmāk pats varētu attīstīties.

Protams, riska kapitālistus un biznesa eņģeļus var arī saprast, jo jaunā projekta komandas pieredze ļoti būtiski ietekmēs to, vai projekts būs veiksmīgs. Bet ko lai dara tie jaunie uzņēmēji, kuriem ir ideja, bet nav šīs lieliskās pieredzes? Viņi grib darboties, viņiem ir enerģija, viņiem ir ticība projekta veiksmei, viņiem ir laiks, viņiem ir mazas prasības pret dzīves ērtību un ir vēlme daudz sasniegt. Viņiem patiesībā ir vajadzīga palīdzība ne tikai ar finansēm, bet arī ar mazajām uzņēmējdarbības sākuma niansēm, vajadzīgas konsultācijas, kā labāk dibināt jauno uzņēmumu, kur bāzēties, kādas telpas īrēt, vai labāk telpas pirkt. Kaut vai tie paši grāmatvedības pakalpojumi, ko ar tiem darīt, pie kā kārtot grāmatvedību, vai labāk pašiem taisīt atskaites un sniegt VIDā, utt.

Cik man ir pagaidām izdevies izpētīt finansēšanas un atbalsta iespējas šādiem jaunajiem uzņēmējiem, tad šobrīd situācijā ir tiešām bēdīga. Ir kaut kādas dažas organizācijas ar kurām var mēģināt par kaut ko runāt, bet pozitīva rezultāta iespējamība ir diezgan maza.

Ir viens cerību stariņš, par to nākamajā rakstā Biznesa inkubatori.

Es vairākkārt esmu saskāries ar vajadzību atrast finansējumu jauna biznesa uzsākšanai. Vairākas reizes man tas ir bijis aktuāli saistībā ar maniem projektiem, un ir arī daudz situācijas, kad klientu uzdevumā meklēju naudu jauna biznesa uzsākšanai.

Es šai rakstā nerunāšu par visām iespējamajām jauno biznesu situācijām, bet tikai par dažām. Ja mēģinātu strukturēt visas iespējamās startējamā biznesa situācijas, tās varētu iedalīt:

• jauno biznesu uzsāk cilvēks ar pieredzi uzņēmējdarbībā vai bez tās,
• jaunā biznesa vadības komandas pieredze atbilst/neatbilst nozarei,
• uzņēmējam ir/nav sava nauda pirmajām investīcijām,
• jaunais uzņēmums ražos produktu vai sniegs pakalpojumu,
• cik lieli ieguldījumi ir nepieciešami, lai sāktu biznesu (investīcijas ražotnes izveidē vai tikai biroja īre, kancelejas preces, juristu konsultācijas un grāmatvedības pakalpojumi),
• jaunā biznesa risku novērtējums (cik liela būs iespēja atgūt ieguldīto naudu biznesa neveiksmes gadījumā),
• u.c.

Pēdējā laikā esmu saskāries ar vajadzību atrast dažāda lieluma finansējumu dažādiem projektiem. Nesen man zvanīja viens vīrs, kuram vajag 1 milj. Eiro, lai uzbūvētu rūpnīcu, tad vēl ir viens web projekts, kuram meklēju finansējumu 8 tūkst. Ls, vakar runāju ar vienu vīru, kurš vēlas izveidot inovatīva produkta ražotni un viņam ir vajadzīgs finansējums ap 250 tūkst. Ls .

Ir vairāku veidu organizācijas, kur var meklēt finansējumu, piemēram:

• bankas,
• ES struktūrfondi,
• riska kapitāla fondi un biznesa eņģeļi,
• biznesa inkubatori,
• radi, draugi, paziņas.

Runājot par iespējamajiem finansējuma avotiem, gribu atzīmēt, ar ko atšķiras banku finansējums no ES struktūrfondu, riska kapitālistu un biznesa eņģeļu finansējuma.

Bankas naudu vienmēr aizdod, viņas nekad neiegulda naudu, līdz ar to tas nozīmē, ka arī biznesa neveiksmes gadījumā Jums būs šī nauda bankai jāatmaksā. ES struktūrfondu nauda ir gandrīz kā dāvinājums, Jūs to iegūstat un Jums tā nebūs jāatmaksā. Protams, ir jāievēro katrai programmai atbilstošie nosacījumi, kā šo naudu iegūt, kā to tērēt un kā vadīt biznesu turpmākos 5 gadus. Ja šos nosacījumus neievēro, tad gan var nākties naudu atmaksāt. Savukārt riska kapitālisti un biznesa eņģeļi iegulda naudu biznesos apmaiņā pret kapitāla daļām uzņēmumā, tātad kļūst par biznesa līdzīpašniekiem. Mīnuss šādos gadījumos ir tas, ka daļa no „tortes” ir jāatdod riska kapitālistam un tas, ka viņš mēģinās vairāk ietekmēt biznesu, nekā bankas. Plusi ir tādi, ka riska kapitālists būs vairāk ieinteresēts, lai bizness izdodas, līdz ar to, viņš daudz ātrāk reaģēs un palīdzēs arī ar savu pieredzi, bet pats galvenais pluss ir tas, ka biznesa neveiksmes gadījumā Jums šī nauda nebūs riska kapitālistam jāatgriež. Riska kapitālisti no biznesa eņģeļiem manuprāt atšķiras ar to, kurā biznesa stadijā viņi ir gatavi iesaistīties, bet par to citā reizē.

Turpinājums rakstā Nauda jaunam biznesam II