Jau kādu laiku mūsu valstsvīri mūs baida ar to, ka tūlīt tūlīt, gadījumā, ja valsts budžets 2009.gadam tiks sastādīts ar budžeta deficītu, tad visi Latvijas kredīti sadārdzināsies un visi, kam jau ir paņemts kredīts, maksās krietni lielākus ikmēneša kredīta maksājumus. Mani šīs runas ļoti pārsteidz un es jau ilgāku laiku meklēju pamatojumu šim apgalvojumam, bet joprojām neesmu tādu atradis.

Pirms pāris nedēļām raidījumā „Kas notiek Latvijā” pats ministru prezidents Ivars Godmanis izteica apgalvojumu, ka gadījumā,  ja nākamā gada budžets būs ar deficītu, tad visi, kam šobrīd ir kredīts, par to maksās dārgāk. Viņš arī kā uzskatāmu piemēru minēja to, cik tas būs šausmīgi, jo šobrīd Latvijā rezidentiem kredītos ir izsniegti 14.1 miljardi Ls, nerezidentiem 3.8 miljardi Ls, kopā aptuveni 18 miljardi Ls un ja visu esošo kredītu procentu likme palielinātos par 0.5%, tad tas mums izmaksās – 90 miljonus Ls gadā.

Šim aprēķinam es varu piekrist un varu piekrist arī tam, ka mūsu valdības uzvedība, tai skaitā arī budžeta plānošana,  var ietekmēt to, cik dārgi vai lēti kredītu resursi mums var būt pieejamie. Es piekrītu, ka jaunie kredīti dēļ mūsu valdības uzvedības var sadārdzināties, bet es neesmu atradis loģiku, kāds sakars mūsu valsts budžeta plānošanai ar to,  kāda ir to kredītu cena, kas šobrīd jau ir izsniegti.

Kāpēc es tik ļoti uzskatu,  ka esošie kredīti nesadārdzināsies dēļ tā,  kāds būs budžets?

Ja mēs paskatāmies kredītu līgumus, tad redzam, ka:

1)    lielākā daļa kredītu ir izsniegti ne Latos, tikai 10% kredītu ir izsniegti Latos

2)   Procentu likme līgumā ir vai nu fiksēta, vai arī mainīgā ,kura veidojas no fiksētas bankas likmes + kāds no Boriem.

Tātad tiem kredītņēmējiem,  kuriem ir fiksētas procentu likmes, vispār nevar būt runa par to, ka kredīts varētu sadārdzinātie. Savukārt tiem kredītņēmējiem, kuriem ir mainīgā procentu likme, kredīts var sadārdzināties tikai tad, ja vai nu banka palielina savu likmes daļu, vai arī aug Bors. Bet nav jau tā, ka tagad bankas varētu tā vienkārši ņemt un palielināt savu likmes daļu, tātad šis variants atkrīt. Paliek jautājums par Boriem. Ja mēs skatāmies, ka 90% Latvijā izsniegto kredītu ir izsniegti ne Latos, tad loģisks ir secinājums, ka tie ir izsniegti vai nu Eiro, vai USD, kuriem katram ir savs bors, Eiro ir Euribor un USD ir Libor.

Euribors un Libors ir vidējā naudas cena starpbanku tirgos. Tos katru dienu nosaka Eiropas Banku federācija un Britu baņķieru asociācija. Bez tam šīs likmes var ietekmēt Eiropas centrālā banka (ECB) un ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS), nosakot Eiro un USD bāzes likmes. Ja runājām par Liboru, tad Latvijas ekonomika nekādā veidā nevar to ietekmēt. Ja runājam par Euriboru, tad teorētiski, sakarā ar to, ka Latvija ir Eiropas savienībā, tad ECB, skatot kopējos ES ekonomiskos rādītājus, kurus kaut kādā veidā būs ietekmējusi Latvijas rādītāju daļa, var rasties situācija, kad Eiro bāzes likme tiek mainīta sakarā ar Latvijas ekonomisko uzvedību. Bet es uzskatu, ka šī iespēja ir niecīga. Tas, ka ECB pēdējo pāris gadu laikā ir palielinājusi Eiro bāzes likmi, ir saistīts ar kopējo ES ekonomiku, jo vidējā ES inflācija ir salīdzinoši augsta – aptuveni 4%. Tajā pašā laikā bāzes likmes paaugstināšana bremzē kopējo ES kreditēšanu un līdz ar to arī iekšzemes kopprodukta attīstību, par ko ECB jau ir saņēmusi ne mazums kritikas.

Kā jau es teicu, tad es piekrītu tam, ka jauno kredītu cena var sadārdzināties atkarībā no Latvijas valdības uzvedības, tai skaitā arī no plānotā 2009.gada Latvijas valsts budžeta, jo var sadārdzināties likmes, ko bankas pievieno pie Boriem, kas faktiski jau ir noticis.

Bet es neredzu nekādu pamatojumu baidīt Latvijas iedzīvotājus un argumentēt valdības lēmumus ar stāstu par to, ka visi esošie kredīti var tā vienkārši ņemt un sadārdzināties.

Ja ir kāds, kas var man izskaidrot kā tas tomēr ir iespējams, tad es ļoti labprāt uzklausīšu šo cilvēku.