Edgars Letinskis par finansējumu un jauniem biznesiem

Pēdējā laikā esmu ļoti aizņemts, tapēc biju palaidīs garām visas izmaiņas maksātnespējas likumā, kas attiecas uz privātpersonas maksātnespēju.

Tātad, no 2009. gada 1.jūlija ir stājušās spēka izmaiņas maksātnespējas likumā, kuras uz priātpersonas maksātnespējas procesu attiecas sekojošo, turpmāk:

- maksātnespējas ierosināšana būs nevis 5, bet 3 minimālās mēnešalgas (šobrīd 540 Ls),

- ikmēneša atlīdzība maksātnespējas administrātoram būs nevis 3, bet 1 minimālā mēnešalga (šobrīd – 180 Ls),

- maksātnespējas process varēs ilgt nevis 7, bet 5 gadus,

- lai iesniegtu privātpersonas maksātnespējas procesa pieteikumu ir jābūt nenokārtotām parādsaistībām 5000,- Ls, vai 10000,- Ls parādsaistībām, kuru izpildes termiņš iestāsies 1 gada laikā un kuras parādnieks nespēs laikā atmaksāt.

Šis jau sāk izskatīties atbilstoši šodienas realitātei un arī saīsinātais termiņš kļūst reālāks. Paredzams, ka tuvākajā laikā privātpersonu maksātnespējas procesu skaits krietni pieaugs.

Joprojām paliek neatrisināts jautājums par mājsaimniecības maksātnespēju, kuras ietvaros būtu iespēja ierosināt vienu maksātnespējas procesu ģimenei. Šobrīd sanāk ka katram ģimenes loceklim (vīram un sievai) ir jārosina savs maksātnespējas process.

Jau sen taisos uzrakstīt, ko darīt ja nevar maksāt kredītu maksājumus, bet kaut kā neatrodas laiks.

Šodien uzskrēju uz kārtējās bankas dziesmiņas par to, ka nāciet, sarunāsim. Diemžēl dabā tas gluži tā nenotiek. 90% gadījumu notiek tikai parunāšana un neizdevīgu nosacījumu piedāvāšana, kuriem cilvēki bieži vien piekrīt tikai tapēc, ka baidās iekļūt “melnajos sarakstos”.

Protams, ja rodas grūtības, vai ir skaidrs ka viņas būs, tad vajag iet uz banku un jāmēģina kautko sarunāt, izdomāt, vienoties.
BET nevajag piekrist jebkuram piedāvājumam, ko piedāvā bankas, un nevajaga baidīties no “kredītu komitejas slēdziena”, kas bieži tiek pieminēti kā akmenī kalti, tos vienmēr var mainīt.

Mans ieteikums:

• jāiet uz banku runāt,
• uztvert grūtības mierīgi, nepsihot,
• maksāt cik var (kaut vai 10 Ls),
• neaizņemties naudu priekš kredītu maksājumiem (ne no citām kredītiestādēm, ne radiem, ne draugiem) (izņēmumi ir ļoti reti gadījumi),
• aktīvi strādāt pie maksātspējas atjaunošanas (meklējiet darbu, piestrādājiet, uzsāciet biznesu, pārdodiet kautko no jums piederošā),
• ja var pārdot kredītā ņemto īpašumu par summu, kas ļauj nosegt kredītu, vai lielāko daļu no tā, tad ļoti apsveriet pārdošanas iespēju, pat ja negribās šķirties no īpašuma,
• nevelciet garumā, rīkojieties aktīvi un dinamiski,
• ja bankas darbinieks atrunājas, ka viņš nevar pieņemt lēmumu, to pieņem kāds cits, tad prasiet tikšanos ar cilvēku, kurš pieņem lēmumu.

Te nav uzskaitīti visi iespējamie veidi, kā rīkoties un ko darīt, jo katrā situācijā, protams, ir jāskatās un jādomā sava taktika.

Kādu laiku jau šis jautājums tiek cilāts, bet šodien beidzot saeima 2.lasījumā ir pieņēmusi, ka fizisku personu (privātpersonu) maksātnespējas procesa ikmēneša maksājums maksātnespējas administratoram būs 1 minimālā mēnešalga.

Ziņu izlasīju Dienas biznesā.

Sīkumos neatkārtošu jau medijos izskanējušo info par Aizkraukles bankas (AB) pēdējās nedēļas uzvedību.

Tā kā daļa no maniem klientiem arī kredīts ir AB, tad tīri informatīvi ielieku AB pretošanās kustības linkus:

- Klienti pret Aizkraukles banku blogs,

- DB ziņa Kredītņēmēju apvienība gatava palīdzēt Aizkraukles bankas klientiem,

- vēl viena ziņa PTAC pārbauda Aizkraukles bankas rīcību ,

- 2009.02.10 vēl ziņo www.delfi.lv PTAC iesaka nesteigties pārslēgt kredītu līgumus ,

- 2009.02.11 ww.db.lv ziņo Aizkraukles banku varētu sodīt par agresīvu komercpraksi .

Es personīgi nepazīstu nevienu cilvēku no Kredīņēmēju apvienības valdes un darbiniekiem, tāpēc nevaru no savas puses nokomentēt cik šī apvienība ir nopietna. Tomēr iesaku visiem, kam ir problēmas ar nepamatotām banku prasībām, griezties šajā apvienība, jo domāju, ka pieaugot apvienības biedru skaitam, arī tās darbības kvalitāte varētu augt.

Papildinājums:

- vēl viena ziņa, šī jau pozitīvāka Aizkraukles banka nedaudz mīkstina prasības .

Man jau likās, ka te nevajag steigties. Izskatās, ka tā šajā gadījumā arī ir vislabākā stratēģija.

Šorīt izlasīju Dienas Biznesā ziņu, ka, iespējams, tiks samazināta maksātnespējas administratoru atlīdzība, respektīvi, summa, kas jāmaksā fiziskai personai maksātnespējas procesa laikā.

Godīgi sakot, biju patīkami pārsteigts, jo dažās pēdējās dienas es zvanījos pazīstamiem cilvēkiem, kuriem ir kādas pazīšanās partijās un lūdzu, lai cilvēki izstāsta par šo situāciju un varbūt kāds politiskais spēks uztvers šo problēmu un izmantos to sava tēla spodrināšanai. Jāatzīmē, ka šāda spodrināšana būtu arī pamatota, jo pašreizējā situācijā, atstājot maksātnespējas procesu tādu, kāds tas ir, tas ir praktiski nepieejams. Continue reading ‘Fiziskas personas maksātnespējas process, iespējams, kļūs lētāks’ »

Turpinot iepriekšējos rakstus Nauda jaunam biznesam un Nauda jaunam biznesam II esmu nonācis līdz biznesa inkubatoriem.

Kas tad ir biznesa inkubators un kāpēc es domāju, ka tas ir cerīgs pasākums jauno biznesu uzsācējiem?

Biznesa inkubators – tā ir organizācija, kas veicina jaunu un sekmīgu uzņēmumu rašanos, „inkubācijas” periodā nodrošinot tiem nepieciešamo atbalstu: telpas, biznesa atbalsta pakalpojumus (sekretariāts, juridiskās konsultācijas, grāmatvedības pakalpojumi, biznesa konsultācijas, nozares ekspertu padomi, u.c.), kontaktu tīklu, atbalstu finansējuma piesaistē, u.c.

Principā, biznesa inkubatoram vajadzētu būt tai vietai, kurā palīdz jaunajam uzņēmējam atsperties un arī piesaistīt vajadzīgo finansējumu. Galvenais, ko var iegūt no darbības inkubatorā ir pieredzējušu cilvēku padomi par to, kā veidot un attīstīt izvēlēto biznesu. Līdz ar to uzskatu, ka šai inkubatora komandai un piesaistītajiem ekspertiem arī ir izšķiroša loma tajā, cik kvalitatīvi inkubators palīdzēs jaunajiem uzņēmējiem. Continue reading ‘Biznesa inkubatori’ »

Kamēr rakstu iesākto rakstu sēriju Nauda jaunam biznesam, sanāk vairākkārt meklēt informāciju dažādos avotos, kurus itkā zinu, bet vienalga vajadzīga piepūle, lai tos katru reizi no jauna sameklētu.

Tāpēc, lai man šī meklēšana būtu vieglāka, es savām vajadzībām izveidoju jaunu sadaļu/lapu – Finansējuma avoti, kurā plānoju salikt iekšā visu, ko atradīšu par kredītiestādēm, vai citām organizācijām, kurās var meklēt finansējumu gan privātām vajadzībām, gan biznesam. Tāpat domāju vākt arī informāciju par organizācijām, kas var palīdzēt ar finansējumu un padomu, gan jauniem, gan jau esošiem biznesiem.

Ja Jūs ziniet kādu organizāciju, kas attiecas uz iepriekšminētajām, bet neparādās šajā lapā, tad lūdzu pierakstiet to komentāros, vai atsūtiet man uz e-pastu, lai varu to atzīmēt.

Šis raksts ir turpinājums rakstam Nauda jaunam biznesam.

Ar bankām Latvijā šobrīd ir tā, ka jaunam biznesam principā kredīti tiek izsniegti tikai pret ķīlu, pie tam ķīlai ir jābūt tādai, kas bankai patīk. Savukārt, ja Jums nav ķīlas, vai viņa bankai nepatīk, tad bankās īsti nav ko darīt, izņemot gadījumus, ja Jums ir pacietība un stipri nervi, un Jūs esiet gatavi ilgi cīnīties, tad variet mēģināt Hipotēku bankā, jo viņu pārziņā ir dažādas Altum programmas, kuru ietvaros, viņi mēdz izsniegt arī tādus kredītus, kurus citās bankās nedabūsiet. Bet atcerieties, ka Hipotēku banka prasīs no jums ne tikai daudz dažādus dokumentus, bet arī daudz pacietības un nervu.

Turpinot ķidāt iespējamos finansējuma avotus, skatāmies ES struktūrfondus – tiem ir uzmanīgi jāseko līdzi un jāpēta, kurā brīdī kura programma plāno vērties vaļā, cik tur ir naudas, un kas tur ir jāpaspēj izdarīt. Man ir zināma pieredze arī ar šiem struktūrfondiem. Paldies Dievam, šī pieredze ir diezgan pozitīva, jo tajās reizēs, kad esam sākuši vākt dokumentāciju un veikuši visus sagatavošanās darbus, ir izdevies arī saņemt struktūrfondu naudu. Jāatzīst, ka arī šeit pacietība ir ļoti noderīga. Continue reading ‘Nauda jaunam biznesam II’ »

Viens klients pirms pāris dienām labi pateica .

Viņš grib iegādāties savai ģimenei mājokli. Bet ar viņa ģimenes kopējiem ienākumiem, kas ir aptuveni 800,- Ls mēnesī un šī brīža banku attieksmi, viņam esot radies iespaids, ka hipotekārā kredīta vietā viņam ir izredzes nopirkt tikai VolskWagen Multivanu, kurā ar visu ģimeni dzīvot.

Es gan uzreiz parēķināju un man sanāca, ka nav nemaz tik traki. Ņemot vērā šī brīža banku prasībās un atkarībā no tā, kādu mājokli viņš pērk, kredīts viņam varētu būt pieejams uz termiņu līdz 40 gadiem. Šādā gadījumā ar šī brīža procentu likmēm viņš varētu cerētu uz kredītu par kopējo summu – 84000 Eur.

Šodien par šādu summu jau var nopirkt arī diezgan labu māju kādu 30 km attālumā no Rīgas. Tā kā domājams ka atrisināsim vīra vajadzību un nebūs viņam jādzīvo ar sievu un bērniem VolksWagen busiņā.

Es vairākkārt esmu saskāries ar vajadzību atrast finansējumu jauna biznesa uzsākšanai. Vairākas reizes man tas ir bijis aktuāli saistībā ar maniem projektiem, un ir arī daudz situācijas, kad klientu uzdevumā meklēju naudu jauna biznesa uzsākšanai.

Es šai rakstā nerunāšu par visām iespējamajām jauno biznesu situācijām, bet tikai par dažām. Ja mēģinātu strukturēt visas iespējamās startējamā biznesa situācijas, tās varētu iedalīt:

• jauno biznesu uzsāk cilvēks ar pieredzi uzņēmējdarbībā vai bez tās,
• jaunā biznesa vadības komandas pieredze atbilst/neatbilst nozarei,
• uzņēmējam ir/nav sava nauda pirmajām investīcijām,
• jaunais uzņēmums ražos produktu vai sniegs pakalpojumu,
• cik lieli ieguldījumi ir nepieciešami, lai sāktu biznesu (investīcijas ražotnes izveidē vai tikai biroja īre, kancelejas preces, juristu konsultācijas un grāmatvedības pakalpojumi),
• jaunā biznesa risku novērtējums (cik liela būs iespēja atgūt ieguldīto naudu biznesa neveiksmes gadījumā),
• u.c.

Continue reading ‘Nauda jaunam biznesam’ »