Edgars Letinskis par finansējumu un jauniem biznesiem

Pēdējā laikā esmu ļoti aizņemts, tapēc biju palaidīs garām visas izmaiņas maksātnespējas likumā, kas attiecas uz privātpersonas maksātnespēju.

Tātad, no 2009. gada 1.jūlija ir stājušās spēka izmaiņas maksātnespējas likumā, kuras uz priātpersonas maksātnespējas procesu attiecas sekojošo, turpmāk:

- maksātnespējas ierosināšana būs nevis 5, bet 3 minimālās mēnešalgas (šobrīd 540 Ls),

- ikmēneša atlīdzība maksātnespējas administrātoram būs nevis 3, bet 1 minimālā mēnešalga (šobrīd – 180 Ls),

- maksātnespējas process varēs ilgt nevis 7, bet 5 gadus,

- lai iesniegtu privātpersonas maksātnespējas procesa pieteikumu ir jābūt nenokārtotām parādsaistībām 5000,- Ls, vai 10000,- Ls parādsaistībām, kuru izpildes termiņš iestāsies 1 gada laikā un kuras parādnieks nespēs laikā atmaksāt.

Šis jau sāk izskatīties atbilstoši šodienas realitātei un arī saīsinātais termiņš kļūst reālāks. Paredzams, ka tuvākajā laikā privātpersonu maksātnespējas procesu skaits krietni pieaugs.

Joprojām paliek neatrisināts jautājums par mājsaimniecības maksātnespēju, kuras ietvaros būtu iespēja ierosināt vienu maksātnespējas procesu ģimenei. Šobrīd sanāk ka katram ģimenes loceklim (vīram un sievai) ir jārosina savs maksātnespējas process.

Jau sen taisos uzrakstīt, ko darīt ja nevar maksāt kredītu maksājumus, bet kaut kā neatrodas laiks.

Šodien uzskrēju uz kārtējās bankas dziesmiņas par to, ka nāciet, sarunāsim. Diemžēl dabā tas gluži tā nenotiek. 90% gadījumu notiek tikai parunāšana un neizdevīgu nosacījumu piedāvāšana, kuriem cilvēki bieži vien piekrīt tikai tapēc, ka baidās iekļūt “melnajos sarakstos”.

Protams, ja rodas grūtības, vai ir skaidrs ka viņas būs, tad vajag iet uz banku un jāmēģina kautko sarunāt, izdomāt, vienoties.
BET nevajag piekrist jebkuram piedāvājumam, ko piedāvā bankas, un nevajaga baidīties no “kredītu komitejas slēdziena”, kas bieži tiek pieminēti kā akmenī kalti, tos vienmēr var mainīt.

Mans ieteikums:

• jāiet uz banku runāt,
• uztvert grūtības mierīgi, nepsihot,
• maksāt cik var (kaut vai 10 Ls),
• neaizņemties naudu priekš kredītu maksājumiem (ne no citām kredītiestādēm, ne radiem, ne draugiem) (izņēmumi ir ļoti reti gadījumi),
• aktīvi strādāt pie maksātspējas atjaunošanas (meklējiet darbu, piestrādājiet, uzsāciet biznesu, pārdodiet kautko no jums piederošā),
• ja var pārdot kredītā ņemto īpašumu par summu, kas ļauj nosegt kredītu, vai lielāko daļu no tā, tad ļoti apsveriet pārdošanas iespēju, pat ja negribās šķirties no īpašuma,
• nevelciet garumā, rīkojieties aktīvi un dinamiski,
• ja bankas darbinieks atrunājas, ka viņš nevar pieņemt lēmumu, to pieņem kāds cits, tad prasiet tikšanos ar cilvēku, kurš pieņem lēmumu.

Te nav uzskaitīti visi iespējamie veidi, kā rīkoties un ko darīt, jo katrā situācijā, protams, ir jāskatās un jādomā sava taktika.

Turpinot iepriekšējos rakstus Nauda jaunam biznesam un Nauda jaunam biznesam II esmu nonācis līdz biznesa inkubatoriem.

Kas tad ir biznesa inkubators un kāpēc es domāju, ka tas ir cerīgs pasākums jauno biznesu uzsācējiem?

Biznesa inkubators – tā ir organizācija, kas veicina jaunu un sekmīgu uzņēmumu rašanos, „inkubācijas” periodā nodrošinot tiem nepieciešamo atbalstu: telpas, biznesa atbalsta pakalpojumus (sekretariāts, juridiskās konsultācijas, grāmatvedības pakalpojumi, biznesa konsultācijas, nozares ekspertu padomi, u.c.), kontaktu tīklu, atbalstu finansējuma piesaistē, u.c.

Principā, biznesa inkubatoram vajadzētu būt tai vietai, kurā palīdz jaunajam uzņēmējam atsperties un arī piesaistīt vajadzīgo finansējumu. Galvenais, ko var iegūt no darbības inkubatorā ir pieredzējušu cilvēku padomi par to, kā veidot un attīstīt izvēlēto biznesu. Līdz ar to uzskatu, ka šai inkubatora komandai un piesaistītajiem ekspertiem arī ir izšķiroša loma tajā, cik kvalitatīvi inkubators palīdzēs jaunajiem uzņēmējiem. Continue reading ‘Biznesa inkubatori’ »

Kamēr rakstu iesākto rakstu sēriju Nauda jaunam biznesam, sanāk vairākkārt meklēt informāciju dažādos avotos, kurus itkā zinu, bet vienalga vajadzīga piepūle, lai tos katru reizi no jauna sameklētu.

Tāpēc, lai man šī meklēšana būtu vieglāka, es savām vajadzībām izveidoju jaunu sadaļu/lapu – Finansējuma avoti, kurā plānoju salikt iekšā visu, ko atradīšu par kredītiestādēm, vai citām organizācijām, kurās var meklēt finansējumu gan privātām vajadzībām, gan biznesam. Tāpat domāju vākt arī informāciju par organizācijām, kas var palīdzēt ar finansējumu un padomu, gan jauniem, gan jau esošiem biznesiem.

Ja Jūs ziniet kādu organizāciju, kas attiecas uz iepriekšminētajām, bet neparādās šajā lapā, tad lūdzu pierakstiet to komentāros, vai atsūtiet man uz e-pastu, lai varu to atzīmēt.

Šis raksts ir turpinājums rakstam Nauda jaunam biznesam.

Ar bankām Latvijā šobrīd ir tā, ka jaunam biznesam principā kredīti tiek izsniegti tikai pret ķīlu, pie tam ķīlai ir jābūt tādai, kas bankai patīk. Savukārt, ja Jums nav ķīlas, vai viņa bankai nepatīk, tad bankās īsti nav ko darīt, izņemot gadījumus, ja Jums ir pacietība un stipri nervi, un Jūs esiet gatavi ilgi cīnīties, tad variet mēģināt Hipotēku bankā, jo viņu pārziņā ir dažādas Altum programmas, kuru ietvaros, viņi mēdz izsniegt arī tādus kredītus, kurus citās bankās nedabūsiet. Bet atcerieties, ka Hipotēku banka prasīs no jums ne tikai daudz dažādus dokumentus, bet arī daudz pacietības un nervu.

Turpinot ķidāt iespējamos finansējuma avotus, skatāmies ES struktūrfondus – tiem ir uzmanīgi jāseko līdzi un jāpēta, kurā brīdī kura programma plāno vērties vaļā, cik tur ir naudas, un kas tur ir jāpaspēj izdarīt. Man ir zināma pieredze arī ar šiem struktūrfondiem. Paldies Dievam, šī pieredze ir diezgan pozitīva, jo tajās reizēs, kad esam sākuši vākt dokumentāciju un veikuši visus sagatavošanās darbus, ir izdevies arī saņemt struktūrfondu naudu. Jāatzīst, ka arī šeit pacietība ir ļoti noderīga. Continue reading ‘Nauda jaunam biznesam II’ »

Es vairākkārt esmu saskāries ar vajadzību atrast finansējumu jauna biznesa uzsākšanai. Vairākas reizes man tas ir bijis aktuāli saistībā ar maniem projektiem, un ir arī daudz situācijas, kad klientu uzdevumā meklēju naudu jauna biznesa uzsākšanai.

Es šai rakstā nerunāšu par visām iespējamajām jauno biznesu situācijām, bet tikai par dažām. Ja mēģinātu strukturēt visas iespējamās startējamā biznesa situācijas, tās varētu iedalīt:

• jauno biznesu uzsāk cilvēks ar pieredzi uzņēmējdarbībā vai bez tās,
• jaunā biznesa vadības komandas pieredze atbilst/neatbilst nozarei,
• uzņēmējam ir/nav sava nauda pirmajām investīcijām,
• jaunais uzņēmums ražos produktu vai sniegs pakalpojumu,
• cik lieli ieguldījumi ir nepieciešami, lai sāktu biznesu (investīcijas ražotnes izveidē vai tikai biroja īre, kancelejas preces, juristu konsultācijas un grāmatvedības pakalpojumi),
• jaunā biznesa risku novērtējums (cik liela būs iespēja atgūt ieguldīto naudu biznesa neveiksmes gadījumā),
• u.c.

Continue reading ‘Nauda jaunam biznesam’ »