Edgars Letinskis par finansējumu un jauniem biznesiem

Pēdējā laikā kautkā nesanāk laiks apsēsties un uzrakstīt, tapēc šoreiz atstāstu situāciju, kas bija pirms pāris nedēļām.

Man bija nepieciešamība uzasināt krūmgriezim ripu (esmu lauku darbu cienītājs), protams, to var izdarīt pats ar vīli, bet tā kā es ar to nenodarbojos regulāri, tad man šīs iemaņas nav attīstītas. Un risinot šo vajadzību manī radās pardomas par mūsu bāleļiņu biznesa domāšanu.

1) izrādās, ja tu gribi uzasināt savu lauku instrumentu, vai to saregulēt, tad Rīgā un sestdienā tas ir gandrīz neiespējami, jo gandrīz visi servisi strādā tikai darba laikā. Varbūt es gribu nezin ko, bet man liekas, ka šie servisi pāris darbadienas varētu nestrādāt vispār, bet tieši sestdienā tiem būtu jāstrādā pilnu dienu. Continue reading ‘Biznesa domāšana Latvijā’ »

Nezinu kurš, bet kāds, laikam jau blogeris, ir iesācis šādu vīrusu. Tagad, sakarā ar to, ka Bonkajs ir norādījis mani kā vienu no nākamajiem, man ir jāraksta par sevi septiņas lietas, kuras Jūs par mani nezinājāt. Tā kā es savā blogā parasti rakstu ne par sevi un pieņemu, ka mana bloga lasītāji mani personīgi nepazīst, tad ceru, ka man šo uzdevumu paveikt nebūs sarežģīti. Nu tad lai iet:

1) Es esmu riktīgs lauku puika. Esmu dzimis Varakļānos, kad man bija nedaudz vairā par gadu, tad mana ģimene pārcēlās uz Kārzdabu (Cesvaines lauku teritorija), kad es gāju 4.klasē, tad mani vecāki iegādājās lauku māju (meža vidū, upes ielokā, 10 ha lauksaimniecībā apstrādājamas zemes un tai pa vidu vecā guļbūve ar vairākām saimniecības ēkām), kurā man nācās apgūt visas tās iemaņas, ko nebiju paspējis apgūt vēl pirms tam. Šobrīd gan ir pienācis tas brīdi, kad šī māja ir izlikta pārdošanā. Sakarā ar to, ka iegādājoties šo māju, viņas bija nekādā stāvoklī, tad laiku no 4. līdz 9. klasei pavadīju gandrīz jaunsaimnieka lomā. Izskatās, ka šī lauku būšana man ir pamatīgi iesēdusies asinīs. Šobrīd es dzīvoju Rīgas centrā, bet sapņoju par to, ka kādreiz atkal varēšu dzīvot laukos. Sakarā ar visu iepriekš minēto es nebaidos no darba, arī no smaga darba. Faktiski ir pat pretēji, ja man nav darba, tad es “mirstu” nost. Papildus mīlestībai pret darbu, es nebaidos arī no mājlopiem un ja ir nepieciešams, bez problēmām varu kādu no mājlopiem arī pārvērst pusfabrikātos. Continue reading ‘7 lietas’ »